Fakts, ka laboratorija ir ciet jau trešo nedēļu. Dzīvojos pa Cīrihes mitekli. Nav daudz pienākumu. Lai noturētu optimistisku noskaņojumu, uz loga uzrakstīju vienkāršu darba dienas režīmu. Spriežot pēc tā, cik daudz no tā sanāk izpildīt, ar disciplīnu mājās man ir gaužām švaki. Cerēju darbam atvēlēt septiņas stundas dienā. Realitātē izpildu mazāk kā trīs, bet pārējo nodeldēju muļķībās. Jāpiestrādā pie motivācijas, jāatgādina sev par nospraustajiem mērķiem, jāpaskatās, kā šī situācija izskatās ilgtermiņā. Pirms saulrieta aizeju skriet vai palokos uz paklājiņa. Parasti tā ir arī vienīgā reize dienā, kad izeju ārā. Tur tāda pēkšņa brīvības sajūta. Fiziski izsmeļošie skrējieni garīgā ziņā tieši uzlādē. Apkārt no visām malām plaukst pavasaris. Mežs smaržo pēc siltuma. Gribās orientēties, bet Šveices orientēšanās federācija aizliegusi treniņus ar kontrolpunktiem pašreizējo higiēnas prasību dēļ. Atcelti arī mani šīgada sporta mērķi - lielās orientēšanās un skriešanas stafetes. Pārdzīvošu. ...