EL piezīmes

Sacensības treniņplānā bija ierakstītas kā treniņs. Mērķis bija pieveikt visus kalnus un paskriet pāris etapus ātrāk. Nenopietnā attieksme jau pierādījās pašā sākumā, kad nokavēju savu starta minūti iesildoties un distanci sāku tieši minūti vēlāk. Orientējos un skrēju diezgan brīvi, jo šodien jācīnās bija vienīgi pašam ar sevi. Apvidus bija tāds, kā to iedomājos. Daudz gravu un kalnu, tumši zaļo un strautiņu. Orientēšanās sagādāja jaunas sajūtas un patiesu prieku par nacionālā parka apvidu. 5. kp sāku bakstīt par ātru, kas prasīja gandrīz divas minūtes. Jāpiebilst, ka skriešana pa gravu traversā šodien bija ātrāka ka laušanās pa pakāji. Variants uz 10.kp nebija ātrāks par skriešanu apkārt pa ceļu, jo aizkavēja upītes šķērsošana. ~7 minūtes atstāju nekontrolējot virzienu, skrienot uz 12.kp un 21. kp. Bēdīgi, taču vispār nedomāju padoties. Beigas bija vēl smagākas un interesantākas. Katrs etaps bija jauns izaicinājums nezaudēt kontroli, kaut arī brīžiem pareizais ātrums bija iet...

Veiksmīgi nogriezu matus, dabūju pāris automātus eksāmeniem universitātē un treniņplāns tiek pildīts ar nelielu uzviju. Nedēļas sākumā sanāca vairāk brīvs laiks no treniņiem un mācībā, tāpēc paspēju izdarīt lietas, kurām ikdienā laiks neatlika, piemēram, apmeklēju riepu servisu, čigānu frizētavu, stikla taras pieņemšanas punktu ar 118 pudelēm, bīstamo atkritumu savākšanas vietu un iespējamās darba vietas vasarā. Universitātē rit pēdējā lekciju nedēļa, kuru apmeklēju ļoti neregulāri. Vasarā vairs negribas mācīties, bet sesija tikai priekšā. Treniņi bez matiem ir ar pavisam citu garšu un atdevi. Augstu vērtēju orientieristus bez matiem. Mežā vai uz saulaina asfalta ir stipri mazāk problēmu. Vakaros klausos interesantu projektu:

Pēc tam, kad, braucot mājās no Klaipēdas, iPodā noklausījos Noela Gallaghera otro singlu no Heathen Chemestry, nospriedu, ka rakstīšu optimistisku versiju par to, kā man veicās garajā distancē un stafetē izlases sastāvā š.g. Baltijas čempī. Piektdien ar ievērības cienīgu vidējo ātrumu uz Lietuvas lielākās maģistrāles vieni no retajiem paspējām vakarā ieskrieties Kuršu kāpas modelī. Pussalas ziemeļu kartē veicu vairākus ļoti ātrus un īsus etapus, lai sapurinātu kājas rītdienas garajai distancei. Vēlu vakarā ierados izlases nometnē, skaistā vietā līča krastā. Gultā ar KM izgulējos labi un trenerei droši varēju teikt, ka sajūtas pirms starta ir ļoti labas, lai neteiktu, ka pat ideālas. 1. un 2. etaps Startēju pirmspēdējais grupā. Trīs minūtes aiz muguras igauņu superzvaigzne, KK. Jau uz pirmo punktu garš etaps pāri lielajai grēdai. Kalnā uzksrēju fiksi un punktu paņemu ar ļoti labu splitlaiku, uz otro kp ņemu taisno variantu caur purvu un ļoti augstu nogāzi, netaupos nemaz un punktu ...

Pērn augustā (pirms 9 mēnešiem) veikalā Maratons iegādājos tajā laikā populāros orientēšanās apavus IceBug SPIRIT olx. Tieši šie izcēlās ar izcilām īpašībām tieši sacensību laikā. Piemēram, izskrienot cauri purvam, apavi nepaliek smagi, jo ūdenim tajos nav kur palikt. Cietā zole ar naglām bija ļoti uzticama skrienot pa dažādu pamatu, Magnēta sūnām, Skandināvijas akmeņiem vai slapjiem baļķiem, par ko jāpateicas vidējai naglai. Labāku saķeri nodrošina arī zemā zole. Apavu purngals ir mīksts un mazina triecienu pēdai, galvenais pirkstiem, jo gadās atsist purngalus, kas ar ielas apaviem mēdz būt ļoti sāpīgi. Stilistiski Liene teica, ka apavi piestāv. Arī apavu kopšana ir vienkārša, virskārta veidota no viena auduma un gumijas, kas neveido rievas, izgriezumus un citas vietas, kur krāties netīrumiem. Izmazgāšana pēc dubļainām sacensībām prasa 10-15 minūtes. Pirmos 6 mēnešu apavi kalpoja ideāli, neskaitot pāris plīsumus audumā, kas purngalā veidoja lielāku caurumu, un uzlīmēju tam ielāpu, kas...

 Jau kādu laiciņu atpakaļ no priekšnieka saņēmu paaugstinājumu no kluba trešā stafešu sastāva uz pirmo komandu otrajā etapā. Svētdien stafešu kausa otrais posms norisinājās uz austrumiem no Baldones. Iepriekšējā naktī apmeklēju Eiropas kultūras pasākumu vecpilsētā ar vēl pāris tūkstošiem Rīgas jauniešu, tāpēc uz etapu maiņu biju gulējis mazliet mazāk kā piecas stundas. ZG no pirmā etapa iznāca sešas minūtes aiz līdera, taču nebija izteiktas skrējēju grupas, un 10 priekšā skrienošie bija daudz maz izretojušies. Distancē mērķis bija pēc iespējas vairāk pietuvoties līderiem. Sāku kopā ar Saldus komandas pārstāvi, par kuru biju ātrāks, bet atrauties sanāca tikai pēc 3.-4. kp, jo šoreiz gan es varētu pasūdzēties par neizdevīgākiem pirmajiem izkliedes kp. Skrienot uz 3. kp, garām palidoja R.Roze. Pāris kp vēl centos turēties aizvējā (~ redzamības robežā), bet pēc 6. kp Ogres komandu pazaudēju, jo punkta paņemšana prasīja saminstināšanos, jo punkta rajonā bija vairākas saknes. Gandrīz nor...

Jā, protams, es saņemšos. Sākšu visu no sākuma. Bet citādi pirmdien vairākas stundas pavadīju bibliotēkā. Lai vakarā varētu aizmirst par studijām. Pēc saulrieta izgāju pagalmā. Iedomājos, ka tik ideāli vasaras vakari vairs ilgi nebūs. Pēc siltas dienas iesaku iziet ārā, kamēr odi nav tos pārvērtuši par murgu.

Abas dienas pa sagāzto mežu pārvietojos ar ātrumu virs 8 min/km. Ar gribasspēku nepietika. Nevarēju savākt kājas. Pret kalnu miru nost. Centos nepadoties, bet cik ilgi tā mocīties? Koncentrēšanās arī nekāda. Es skrēju kā aizmidzis. Ar ļoti līdzīgām sajūtām saskāros pērn LČ sprintā, kad visatbildīgākajā brīdi kājas vienkārši neklausīja. Nevar ieslēgt nākamajā robā . Skumjas sajūtas. "Es laikam raudāšu", domāju otrās dienas garajā distancē, paliekot puskalnā. Kronis visam vēl bija asiņaina seja un sasista ciska. Vairs negribas trenēties. Šodien tajā garajā etapā sajutos kā nekas. Kāds vēl Baltijas Čempionāts, ja es nevaru savākties tepat, sētas mačā. Vēl pāris dienas atpakaļ man likās, ka es visu daru pareizi.

4. maija brīvdienu izmantoju vērtīgiem treniņiem. Pa dienu izpildīju nelielus spēka un ātruma intervālus lietainajā Tomē, skrienot kluba 3. komandā un paņemot kartes augstākās virsotnes. Parūpējos par jautrību distancē otrā desmita komandu galā. Skrēju 2. etapu un komandas finišu zilām lūpām tā arī nesagaidīju.  Pēc finiša mani  IceBug i izskatījās metami, bet pēc plāna vēl jānovelk divi mēneši. Izbraucot no Ogres rajona, laikapastākļi krasi mainījās, un ar Fr. caur pusdienām devāmies uz Magnētu. Bumbukalnā distance reljefa kartē bija tīrā bauda. Jau pati karte izskatījās lieliski. Sanāca izskriet tīri, kaut arī sākumā maz kas par to liecināja. Šodien atgriezos realitātē, ka jāsāk vilkt gali kopā universitātē. Piemēram, ēteru, ēsteru un alkaholu īpašību dēļ tika ziedots hokeja vakars pie televizora. Kaut arī tur tīrais cirks uz ledus, par kura rezultātiem uzzinu kaitinošā rīta radio pārraidē, braucot uz skolu. Nedēļas nogale Ļaudonā. Pirmās atlases.

Pateicoties JT, ļoti veiksmīgi pēdējo mēnešu laikā izdevās integrēties Zviedru orientēšanās klubā, kura nosaukumu tā nemaz vienkārši nevar uzrakstīt un izrunāt. Rezultātā tiku pie 3. etapa savās pirmajās Tiomilas nakts stafetēs. Kluba bāze atrodas pāris metro pieturas no Stokholmas centra, meža malā, kurā pirms sacensībām savdabīgā kartē uzskrējām vieglu treniņu. Piektdienas vakariņas varbūt bija vislielākā kļūda visā nedēļas nogalē, taču apēstās pārtikas rekords McD tika pārspēts. Pēc labi gulētas nakts mūs aizveda uz sacensību centru, kur, ilgi nedomājot, gājām uzskriet modeļa distanci sacensībām piegulošajā kartē. Pāris etapus sarunājām paskriet ātrāk, lai labāk iejustos apvidū un atsvaidzinātu ātrumu, un vēl salīdzinātu splitlaikus. Pēc Jāņa norādījumiem orientējos tā, kā to darītu naktī. Gāja slideni, bet ar katru etapu un negaidītu kļūdu ļoti daudz mācījos. Pēc finiša secināju, ka šis ir bijis viens no vērtīgākajiem tehnikas treniņiem, kāds šosezon bijis. Pēc tam pafilmējām s...