EL piezīmes

Sacensības norisinājās 1200 metru virs jūras esošā Muller ciemata, kuru ieskāva stāvas klinšu sienas un augstumam atbilstošs skujkoku mežs. Uz pirmo punktu bija jāpaceļ 55 metri pa ceļu. Lēnām tipinot augšup, ceļa labajā malā vēroju mežonīgo apvidu, kurā tūliņ pašam būs jādodas iekšā. Kartē attēlotais baltais mežs bija akmeņains, ar nelīdzenu zemsedzi, sūnām apaugušiem izciļņi, neredzamiem caurumiem un stumbeņiem. Tuvojoties kontrolpunkta rajonam, jau laicīgi ieraudzīju milzīgu akmens bluķi, kura pakājē atradās prizma. Taču skriešus doties līdz mērķim nevarēju. Vienkārši nespēju pārvarēt bailes veiklāk izlēkāt pa minētajiem šķēršļiem mežā. Zemē gulošie stumbri un apsūnojušie akmeņi bija mikli un ļoti slideni. Tobrīd nodomāju, ka riskēt ar satraumēšanos šodien nav tā vērts, un labāk pataupīt spēkus atklātākiem distances posmiem. Tā kā apvidū pārvietojos lēni, tad orientēšanās ritēja gludi. Jau ceļā uz 2. kp panācu divus priekšā skrienošos, kuri, acīmredzot, komentētu pretējo. Uz 3. kp s...

Šveices vasarā vairāk kā  via-ferrata  un kalnu pārgājieni mani aizrauj orientēšanās sacensības Alpos. Jo augstāk, jo labāk! Trīsdienu tautas sacensības norisinājās augstkalnē starp Andermatt ciemu un Furka kalnu pāreju. Tā kā pāris reizes šajā rajonā jau biju pastaigājies ar ģimeni un draugiem, pirms pieteikšanās apmēram iztēlojos skriešanu pa pļavām un augstumam raksturīgo laikapstākļu maiņu.  Pieteikšanās brīdī mazliet māca šaubas, vai garā distance ar 400+ m kāpumu būtu šībrīža pieticīgajai fiziskajai sagatavotībai adekvāta, bet pēc MP komentāra: "Nav ko ākstīties," nolēmu tomēr iet uz pilnu banku. Programmā divas garās distances, 7.4 km, 495 m kāpums un nākamajā dienā 9.5 km, 400 m kāpums. Rakstā sīkāk iedziļināšos savos iespaidos par abiem skrējieniem.  Pirmās dienas rītā lija lietus, redzamība bija diezgan vāja. Kalnos vēlās biezi mākoņi, gaiss bija vēss un mitrs, bet brīdī, kad sasniedzām Andermatt, lietus mitējās. Sacensību centrs atradās 2400 m augstumā, un...

Ekskursijas pikniks ar brāli Dažus mēnešus nepublicēju dienasgrāmatas ierakstus, iespējams, tīri slinkuma dēļ. Gada pirmajā rakstā konspekta veidā sakopoju notikumus, vērtējumus un vīzijas, kuras būtu vērts iemūžināt šajos pierakstos. Pērn decembrī tradicionāli sanāca biežāk kā parasti dzīvoties pa korporatīviem un privātiem pasākumiem. Piemēram, amerikāņu kolēģu organizētā Pateicības diena vai destruktīvu kopmītņu ballīti, kas mazliet atgādināja semestra noslēgumu Upsalā. Vai diametrāli pretējā noskaņojumā savā dzīvoklī adventes sveču gaismā sacepām kaudzi cepumu. Bet vispār 2019. gads atmiņā paliks ar pāris skaistām nedēļām Jaunzēlandē, vasarīgu Bon Iver koncertu, velosipēdiem un brokastīm Bāzelē un silto Vaivaru Balvas nakti. Cīrihē klājas labi. Gribas domāt, ka šī ir labākā vieta kur dzīvot vienam. Pēdējos mēnešus cenšos dažādot ikdienu, laiku aizpildu ar spontānām haltūrām uz velosipēda vai treniņiem. Pašlaik skrienu četrreiz nedēļā un papildus vēl apmeklēju spēka un līdzsva...

Tā kā jau ceturto nedēļas nogali pēc kārtas brīvdienu rītā pilnā slēpošanas ekipējumā ar vilcienu dodos Alpu virzienā, šajā rakstā vēlos rezumēt savu pieredzi Šveices slēpošanas kūrortos līdz šim. Brokastoju īsi pēc septiņiem no rīta, ārā vēl tumšs, termosā uzleju tēju līdzņemšanai. Zem sniega drēbēm apakšā pavelku muguras un astes aizsargus, kabatās sastumju mīļākos pilngraudu cepumus un riekstus. Savācu no pagraba sniega dēli, uzlieku uz muguras un lielajos zābakos sāku maršēt cauri savam rajonam dzelzceļa stacijas virzienā, pa ceļam no šķērsielām pievienojas arī citi ar ķiverēm galvās. Centrālajā stacijā jau dzirdama pamatīga rosība, ne mazāka kā darbadienu rītos. Uz perona burzmā satiekos ar brauciena kompāniju. Brīvas sēdvietas vagonā neredz, vilciens ir pārpildīts, atliek vien piesēst uz trepītēm, kaktos kaudzē samests ziemas aktivitāšu inventārs. Rīts augšā pie pacēlāja Ceļā pa logu vērojam kā no tumšā Alpu silueta aust saule, pārrunājam dienas plānu. Mazāk kā divās stun...

Zinātniskā asistenta amatā esmu nostrādājis 16 mēnešus, bet tikai šonedēļ izpildīju pēdējo no rektora uzdevumiem, lai kļūtu par pilntiesīgu Cīrihes ETH doktorantu. Ar trīs profesoru parakstiem tika apstiprināts mans pētījuma plāns, un izturēju savu pirmo komitejas sēdi. Šoreiz neliels atskats par doktorantūras nosacītu pirmo trešdaļu un to, kā laika gaitā mainījās mans redzējums par to. Patīkamā 2017. gada augusta dienā uzsāku zinātnisko darbu un tiku pieskaitīts studenta statusam ar nosacījumu, ka gada laikā nokārtošu kvalifikācijas eksāmenu un ka prezentēšu saturīgu pētījuma plānu. Protams, ka tolaik māca šaubas, vai vispirms pārvarēšu eksāmenu, vai spēšu laicīgi tikt pie reprezentabliem pētījuma rezultātiem un vai pats un mans projekts vispār ir doktora grāda vērts, nerunājot nemaz par oficiālu pētījuma pieteikumu. Tāpat sarunās bija diezgan grūti kādam pamatot, kāpēc joprojām atrodos Šveicē, lai arī vairums manu vērtību un mērķu apzināti saistījās ar Latviju. Pērn šajā laikā biež...

Pretojos skarbajiem laikapstākļiem Gaužām reti pēdējos gados sanāk piedalīties orientēšanās sacensībās. Tā kā Lieldienu brīvdienas pavadīju Latvijā, tad pie reizes izlēmu startēt arī tradicionālajā Lieldienu Balvā, kas šogad norisinājās Pētersalā. Pieteicos vīru elites grupā, jo jau divus mēnešus sistemātiski trenējos (pēdējā mēnesī 24h), un esmu sasniedzis zināmu fizisko sagatavotību, lai 4 km īsajā distancē nepaliktu kaunā. Izvirzīju pat ambiciozu mērķi ieskriet labāko desmitniekā. Nedēļu pirms sprinta sacensībām veicu speciālu treniņu, lai atsvaidzinātu orientēšanās prasmes pilsētvidē. Agrā svētdienas rītā Cīrihes vecpilsētā izskrēju 3 daļās sadalītu sprinta distanci, vēršot uzmanību kartes lasīšanai, etapu plānošanai skrienot. Sacensību dienā uzsniga sniegs, distances rajons bija dubļains un slidens. Pirms starta pilnvērtīgi iesildījos, noskrienot 20 minūtes un izpildot dažus paātrinājumus. Dodoties pie kartēm, jutos koncentrējies un gatavs gaidāmajam reisam. Distance ar...

Uz Limat dambja pie Werdinsel Šveicē vasara šķiet par pakāpi spridzīgāka kā Jūrmalā. Varbūt tāpēc, ka pēdējās nedēļas vairāk laiku atvēlu izklaidēm un tīrai atpūtai ar draugiem un kolēģiem no laboratorijas. Iepriekš jau minēju, ka neatņemama tveicīgas dienas sastāvdaļa Cīrihē ir upmalas apmeklējums. Bez tā vēl atklāju plostošanu, un jau pirmajās dienās izlēmu izlēmu investēt jaunā piepūšamajā laivā. Pirmajā nobraucienā pārliecinājos, ka upe ir stipri straujāka, kā pierasts Latvijā, un airus jāizmanto tikai stūrēšanai. Tāpat ērti, ka apmēram 2 stundu laivošanas galapunkts ir mazpilsētas dzelzceļa stacija ar skaistu piknika vietu un regulāru satiksmi atpakaļ mājās. Ar brāli Pie mēneša spilgtākajiem notikumiem jāpiemin Cīrihes Street Parade  apmeklējums, kas principā no Rīgas svētkiem atšķiras tikai ar auditoriju (~2 milj.), un doktorantu pašpārvaldes organizētais volejbola turnīrs starp amatieru komandām no dažādām bioloģijas pētnieku grupām  campusā. Tarzāniņā Š...

Jāsaka, ka biju vīlies pēc Red Hot Chilly Peppers koncerta Lucavsalā. Tā kā koncerta teritorijā ieradāmies dažas stundas pirms sākuma, tad viena no laika īsināšanas nodarbēm bija FBI rīkotā pasākuma salīdzināšana ar trīs dienu mūzikas festivālu Salacgrīvas Zvejnieku parkā. Pirmais, kas iecirtās acīs, bija sabiedrības atšķirības, Rīgas mikrorajonu pamatiedzīvotāji pretstatā Baltijas hipster jaunatnei un ģimenēm. Pirms koncerta uzkrāto sajūsmu varēja ātri aizmirst, galvenokārt, diametrāli pretējās savstarpējās sapratnes un pieklājības normu dēļ. Salacgrīvā vairāku mākslinieku uzstāšanās Tāpat mūzikas pasākumiem nepieradinātā publika tā vien gaidīja brīdi, kad pēc iespējas lielāku daļu iemūžināt draņķīgā video materiālā, kamēr Positivus nepacietīgos atturēja no telefona izstiepšanas virs galvas, skaidri ziņojot, ka viss kultūras saturs pēc pasākuma būs skatāms televīzijā. Nevaru nepieminēt primitīvos skatuves gaismošanas risinājumi, kurus tā arī nepapildināja neviens specefekts pipar...