EL piezīmes

Es nevarēju iedomāties, kur labāk sagaidīt Jāņu saullēktu (mākoņus), ja ne LAgastos. Līgo rītā jau trešo reiz Cēsīs krustdēla priekšā startēju skrējienā Jānis, kurš šogad 9.5 km garumā veda tika pa Cēsu asfaltētajā ielām. Vakarā LA kā allaž dabūju izbradāties pa mežonīgo apvidu stundas rogainingā, apēst mēneša normu gaļas, pēc pirts iemesties kurkuļu dīķī, izdancināt Ditu, pagaršot miljons sierus, bet pats galvenais - vēl pēdējās dienas superīgi pavadīt ar vistuvākajiem draugiem. Tā kā uz Salacgrīvu šovasar netieku, KOL koncerts estrādē būs mans skaļākais vasara mūzikas notikums. Vēl tagad atceros, kā AG pirms gandrīz pieciem gadiem aukstā ziemas vakarā skaipā atsūtīja Sex On Fire. Vēl joprojām tas nebeidz pelnīt ovācijas mājas ballītēs.

Ķīmijas fakultātē komisijai prezentēju savu gada zinātnisko darbu septiņās minūtēs un atlikušajās desmit paspēju gan noklausīties dienas skarbāko recenziju no LOSI profesora, izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem un pieķert sevi pie skaudības, ka nesaņemšu visaugstāko vērtējumu. Pirms četriem gadiem, izvācoties no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, jūnija beigās rakstīju: "Nākamajā dienā pēc brauciena veiksmīgi uzrakstīju ķīmijas eksāmenu. Viss labi. Protams, kādus 5-9% būšu zaudējis, bet vairāk mani uztrauca tas, cik maz teorijas prasīja šī gada eksāmens. Dienas vidū varēju justies kā pārēji, kam skola beidzās krietni agrāk. Viss, tagad arī es esmu brīvs uz mēnesi, lai noapaļotos par nākamajiem pāris gadiem. Šo faktu vakarā atzīmēju Andrejsalā, kur notika Positivus festivāla ieskaņas pasākums. Spēlēja mūziku, paķēpājos ar krāsu, sarunāju visādas muļķības ar MĀ, pa skaisto skatījāmies pāri upei, vēroju Rīgas jaunatnes modes tendences un bezkaislīgi sveicināju draugus....

Ja ziemas mēnešos starp brokastīm un pusdienām biju pieradis izdzert glāzīti apšaubāma kapučīno, tad pēdējās nedēļās esmu pārgājis uz saldējumu ar patēriņu ~14 gab/nedēļā. Brīvdienas saimnieciski pavadīju mājās, pļāvu zāli, skrūvēju mājiņu, kurināju grilu un izklaidēju sīko. Bet pats labākais, ka divas dienas nepieskāros bakalaura darbam. Līdz ar to ievērojami uzlabojās pašsajūta, sejas krāsa un miegs. Jo pēdējās darbadienās pie klaviatūras mēdzu pavadīt vairāk par 12h,  līdz acis sagāja kubā. Vēl nopirku vienvirziena biļeti uz Cīrihi 30. jūnijā, pirmdien 9:10. Parakstīju līgumu par istabas īri četru cilvēku dzīvoklī Bāzelē kopā ar medicīnas un farmācijas studentiem. Tas jau pēc trīs nedēļām.

Piecas dienas no vietas līdzi staipīju lekciju materiālus un katrā brīvā brīdī iegrimu regioselektīvu reakciju iztirzājumā savam pēdējam eksāmenam, kuru šodien svētīgi arī uzrakstīju. Vienā no mācīšanās sesiju starplaikiem izklaidējos tautas piedzīvojumu sacensībās Saldū. Atšķirībā no posmiem pērn Rīgā, Jūrmalā un Ventspilī šoreiz distance bija manāmi garlaicīga, un tikai pašu kļūdas to padarīja kaut cik izaicinošu. Pašā pirmajā uzdevumā pamanījāmies atstāt liekas 15 minūtes, ko organizatori nosauca par handikapu galvenajiem konkurentiem. Pilsētā nemācējām skaitīt līdz 4 un uz velosipēda nesadalījām pienākumus, tāpēc uznāca neliels stresiņš un nācās cīņu uzsākt no beigu gala. Pēc apdzīšanas manevriem bagāta velo posma sekoja orientēšanās zināmā kartē. Uzņemos vadību un burtiski izvilku komandu cauri 3,5 km īsajai distancei, uzrādot pārliecinoši labāko laiku un sadeldējot pārsvaru līdz līderiem uz pusi. Līdz laivu posmam pārsvaru samazinājām līdz pāris minūtēm, taču Saldus okeānā dista...