EL piezīmes

Reizi nedēļā Cīrihes orientēšanās klubs rīko apvidus treniņus pilsētas tuvākajos mežos. Izrādījās, ka kartografēti ir arī mežaparki blakus manai dzīvesvietai, kur līdz šim mēdzu skriet cauri tikai pa ceļiem. Lai arī distances nav traki izaicinošas un garas, man tomēr vairāk patīk skatīties kartē nekā tīri skriet. Pēc mēneša plānoju startēt tradicionālajā somu orientēšanās stafetē, kas tad ir arī vienīgā motivācija ievērot zināmu regularitāti savās sportiskajās aktivitātēs. Sūdzos tikai par karstumu. Svelmē nejūtos stiprs. Nākamnedēļ dodos uz ziemeļiem, atgriezīšos Upsalā. Tur gan plānoju profesionālākus orientēšanās treniņus, lai gatavotos Jukolas stafetēm. Laboratorijā pārstāju veikt jaunus eksperimentus. Lielāko daļu darba dienas tagad pavadu maģistra darba rakstiskai iztirzāšanai un prezentācijas zīmēšanai. Neraksturīgi, ka nav sajūta, ka kaut ko kavētu. Šonedēļ prezentēju savu pētījumu grupas sapulcē, kas bija sava veida ģenerālmēģinājums maģistra darba aizstāvēšanai Upsalas unive...

Pirms dažiem mēnešiem saņēmu uzaicinājumu piedalīties lielākajā Šveices skriešanas pasākumā, SOLA stafetē, Mikrobioloģijas institūta 2. komandas sastāvā. Jauktu dzimumu komandām tiek piedāvāti 14 krasi atšķirīgi etapi pa pilsētu, laukiem, mežiem un kalniem, sākot no 3 līdz 16 km. Izvēlējos 10.6 km etapu ar 220 metru kāpumu. Sākumā īsti neaptvēru stafetes vērienu, taču ar KK, pārskatot pēdējo gadu rezultātus un klausoties viņa pieredzi, eiforijā izvirzīju mērķi 3 mēnešos satrenēties TOP 20 cienīgam etapa laikam, kas atbilstu tempam ap 4 min/km. Līdz šim tik ātri ~10 km skrējis nebiju. Treniņu periods ritēja bez aizķeršanās, spriežot pēc vidējā tempa kāpuma. Ja februārī, kad sāku regulāri skriet, pārvietojos vidēji ar 5:20 min/km, tad ar katru nedēļu kļuvu arvien ātrāks, un aprīļa beigās treniņos bez problēmām skrēju zem 4:40 min/km. Pirms starta jutos lieliski, un spriedu, ka šoreiz izšķirošs būs 150 m kāpums distances beigu daļā. Trase Pēc stafetes kociņa pārņemšanas 730. po...

Aprīļa vidū Cīrihē iestājās manāma rutīna. Arvien biežāk ielūkojos starptautisko transporta kompāniju mājaslapās, plānojot un rēķinot maršrutus bēgšanai no Šveices uz dzimteni. Lai ietaupītu pusi no tiešā avioreisa biļetes cenas, šoreiz izlēmu pamēģināt FlixBus nakts autobusu no Cīrihes līdz Berlīnes Ryanair lidostai, no kuriens līdz Rīgai var aizlidot par pārdesmit EUR. 12h autobusā atgādināja braucienu uz Glastonberiju pāris vasaras atpakaļ, un kārtējo reizi lika pārvērtēt manas komforta prasības. Kaut gan nebija tik traki, jo 800 km garajā ceļā izvadāja pa pāris Vācijas lielpilsētām, uzsēdināja uz prāmja pār Bodensee un varēju nepieklājīgi izvērsties pa divām sēdvietām. Uz Rīgu šoreiz nelidoju tikai satikt draugus un ģimeni. Vēlējos uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļu par manu turpmāko karjeru Cīrihē, jo izskatās, ka pirmējais plāns par atgriešanos Latvijā pēc maģistratūras nav nemaz tik daudzsološs, cik biju iztēlojies. Uz pjedestāla pa kreisi Ja par atsevišķiem iespaidi...