EL piezīmes

Šonedēļ Cīrihes ETH mikrobioloģijas institūtā uzsāku savu maģistra darbu, kas aizpildīs pēdējo ceturtdaļu no manas divu gadu ķīmijas maģistra izglītības plāna. Pašlaik nemāku teikt, par ko īsti būs manas tēzes, taču pašus eksperimentus, galvenokārt, veikšu molekulārajā bioloģijā un organiskajā sintēzē. Ja organiskajā sintēzē jūtos gana kompetents, tad manas molekulārās bioloģijas zināšanas balstās tikai uz pāris atvērtajiem tiešsaistes kursiem EdX , kas, spriežot pēc darba tempa pirmajās dienās un pieļautajām kļūdām, ir stipri par maz. Diezgan droši varu teikt, ka esmu stulbākais students institūta. Par to gan neesmu pārsteigts, jo tieši vēlme iegūt praktiskas zināšanas bioloģijā pamudināja maģistra darbu izstrādāt ārpus ierastās organiskās ķīmijas laboratorijas. Apaļkolbu, ietvaicētāju un dalāmo piltuvju vietā tagad strādāju ar mikropipeti, petri trauciņiem un centrifūgu. Īss sintēzes apraksts aizstāts ar detalizētu protokolu. Lai arī saprotams, ka tas ir tikai medusmēneša peri...

Eksāmenu sesija jau garām. Tik atvieglots kā tagad nebiju juties kopš pērnā gada septembra. Varētu ieslīgt detalizētākā izklāstā par katru no 10 pārbaudījumiem pēdējo triju nedēļu laikā, taču ko tur vairs. Pēc dažām dienām uzzināšu rezultātus, cik kredītpunktus patiesībā esmu pelnījis, un tad arī spriedīs, kā līdz vasarai tam cirkam pielikt punktu. Mūra austrumos Pirms ķeros ar visām četrām pie maģistra darba, ar Ditu sarunājām sirsnīgu randiņu 14. februārī Berlīnē. Bez vakariņām, veikaliem un fotografēšanās, pa silto un saulaino laiku izstaigājām arī populārākos tūrisma objektus un Berlināles kinoteātrus. Pie reizes atzīmējām manu 26. dzimšanas dienu ar siera kūkas gabaliņu viesnīcas brokastīs. Kopumā tās dažas dienas Vācijā likās vareni spridzīga ideja, bet varbūt tikai sesijas beigu iespaidā viss likās tik superīgs. Pāris dienas vēl atslābums, tad pāriešu uz pilna darbalaika ikdienu laboratorijā, veicot eksperimentus maģistra darbam.

Pagalmā Janvārī, būdams ģeogrāfiski tālāk no skolas, nekautrējos pavadīt laiku iesaistoties gadalaikam atbilstošās izklaidēs. Tā, piemēram, pagalmā ar traktoru iebraucu ~300m distanču slēpošanas trasi slidsolim. Traktora pielāgošana mīkstajam sniegam izrādījās ieceres sarežģītāka daļa, jo nācās pārlādēt akumulatoru, noņemt zāles pļaušanas asmeņu pannu un palielināt velkošo riteņu saķeri, apvelkot ar ķēdēm. Rezultātā pēc pāris stundām ar Kristoferu jau blietējām sniegu. Vilcienā Pirms sesijas sākuma pievienojos ģimenei tradicionālajam braucienam uz Austrijas Alpiem. Ieleja sagaidīja ar pamatīgu aukstumu, nerimstošu sniegputeni un daudz svaiga sniega. Braukšanas apstākļi uz kalnu ceļa pārliecināja pat iegādāties un uzmontēt busiņam ķēdes, ar ko jau bijām saskārušies iepriekš. Pateicoties sniega daudzumam, ar dēli vairāk dzīvojāmies ārpus trasēm, nekā to robežās, zīmējot vilnīšus baltajā paklājā. Dažbrīd mazliet arī pārvērtēju savas spējas, iegriežot jaunas švīkas dēļa slīdvirsm...