Zviedrijas orientēšanās sacensību gigants, O-Ringen, šogad piedāvāja daudz sarežģītāku apvidu, kā biju gaidījis. Sīki izzīmētais reljefs, klintiņas un akmeņi 15k kartes mērogā distanci padarīja par izaicinošu orientēšanās piedzīvojumu. Sen nebiju tik daudz skrējis sacensībās, kas prasa maksimālu koncentrēšanos praktiski visas distances garumā. Ja ne orientēšanās, tad arī fiziski nedrīkstēja zaudēt modrību uz akmeņainā pamata. Man nepaveicās jau otrās dienas distances sākumā, kad uzsitu papēdi uz kaut kā ļoti asa. Paliels asins izplūdums un papēdi pie zemes vairs pielikt nevarēju. Turpmākās dienas nācās skriet uz pirkstgaliem, kas deva lielāku ātrumu un stabilitāti, bet ne izturību. Pēc trīs garajām distancēm likās, ka top30 varētu būt reāls, ja turpmāk kļūdās neatstātu vairāk par minūti uz katru kilometru. Taču ceturtās dienas vidējā distancē manas kļūdas bija zem katras kritikas. Sāka likties, ka esmu zaudējis jebkādu o- skilu, un rezultātā atrados ārpus top50. Vispārīgi distances sa...