Šogad uz pasaulē lielākajām nakts stafetēm Karēlijā devāmies bez meitenēm, tāpēc sacensību arēnā atļāvāmies ierasties tikai īsi pirms saulrieta, bet, ziniet, likās, ka neko neesam palaiduši garām. Lappeenranta apkārtne grima nerimstošā lietū, turpretim gumpīšu cenas pieckāršojās. Kā ierasts, pret dāsnu atlīdzību ar JT startējām zem zviedru kluba vārda stafetes pirmajos divos etapos. Nebeidzamais lietus netraucēja Jānim l pirmajā etapā noskriet lieliski un nodot man stafeti patīkamā kompānijā ar vairumu labāko Skandināvijas orientēšanās klubu otro un trešo komandu skrējējiem 86. pozīcijā. Turpmākajās rindkopās ieslīgšu pārdzīvojumos un secinājumos par savu veikumu otrajā etapā, kura maršrutu var apskatīt karšu arhīvā . Akla skriešana kalnā uz 9. kp (man tuvākais kp) Ceļā uz K punktu tik ilgi locīju kartes palagu, ka tikai reizi ieskatījos garajā etapā uz 1. kp, un pieņēmu lēmumu vienkārši skriet rupjā virzienā līdz ceļam, izmantojot ieskrietās takas. Pirmos punktus bez aizķeršan...