EL piezīmes

Jūrmalas kūrortsezonas pašā karstumā pulciņš mazliet amizanti tērpti sportisti devās Vaivaru kāpās, lai mērotos meistarībā vienā no retajiem sētas līgas mačiem. Jau devīto reizi norisinājās orientēšanās sacensības Vaivaru Balva. Uz ceļojošās koka trofejas savus iniciāļus iegravēt sacentās 14 dalībnieki. Sacensību formāts palicis nemainīgs, vispirms kvalifikācijas skrējieni klasiskajā orientēšanās distancē, savukārt, iestājoties tumsai, fināla skrējieni izvēles distancē. Vaivaros speciāli Balvas vajadzībām tapa jauna sporta karte - Kaugurciems A mērogā 1:5000. Vidējā distance ME grupā Kvalifikācijas distances vijās pa Vaivaru liedagu un kāpām, kur kontrolpunktu tuvumā atpūtās kūrorta ļaudis, kas uz dalībniekiem arī izdarīja psiholoģisku spiedienu. Taču, iespējams, vislielākās galvassāpes sagādāja  farsta  kontrolpunkti, kuri šogad apvidū bija ārkārtīgi daudz. Vidējās distances startu izlozes secībā atklāja jūrmalniece AL, kura galvenajām favorītēm, LT, SG un LN, bija ne...

IK Auseklis komanda Jukola 2019 orientēšanās safetei  Savā dzimšanas dienas ballītē februārī ar Zigmāru spriedām, ka šogad būtu labs laiks atgriezties Auseklis IK Jukolas komandā. Tāpat gribējās izvirzīt kādu lielāku mērķi, un no visām orientēšanās sacensībām, šķiet, Jukolas nakts stafetes sagādā vislielāko gandarījumu un sportam raksturīgo emociju klāstu. Sacensībām gatavojos četrus mēnešus. Pirmos divus salīdzinoši zemā intensitātē, un ar pāris nedēļas izlaidu slimības dēļ, taču līdz ar pavasari treniņu apjoms dubultojās, un pēdējās piecas nedēļas trenējos jau 5-6 h. Vidēji nedēļā trīs līdz četras reizes gāju skriet, divas vingroju. Bet orientējos šogad kopā tikai septiņas reizes, tāpēc biju pamatoti nobažījies, vai navigācijas spēs tikt līdzi ātrajām kājām. Uz Somiju ar pilnu busiņu devāmies jau dienu iepriekš. Uz brīdi iegājām mežā papētīt apvidus īpatnības, aizbraucām nopeldēties, iegājām arī saunā (simboliski). Vakarā iekārtojāmies dzīvoklī Tamperē, G un I pasniedza mak...

Rakstā minēšu pāris nesen labu iespaidu atstājušus notikumus. Pirmkārt, kārtējā dzimšanas dienas ballīte izvērtās stipri jestrāka, kā sākumā to iztēlojos, un, otrkārt, mēnešiem gaidīts mūzikas notikums, pēc kura dzīve tagad mazliet citādāka.  Man jau 28 gadi. Lai slāpētu skumjas par vecumu, nevarēju iedomāties labāku scenāriju jubilejai, kā pavadīt to Latvijā un svinēt tuvu draugu lokā, kur jautrība garantēta principā vienmēr. Pēc vairāk nekā četriem mēnešiem, blandoties pa pasauli, biju patiesi noilgojos pēc dzimtenes, tāpēc pats sev uzdāvināju nu jau tipiskas nedēļas nogales aviobiļetes uz Rīgu. Sešpadsmitais februāris šogad iekrita sestdienā, kad Latvijā valdīja netipiski silts un saulains laiks un kad Kaņiera ezera takas tik tikko bija atsedzis kūstošais sniegs. Turp arī uzaicināju viesus nelielā pastaigā līdz saulrietam. Svētku vakariņās iekodām burgerus manā mīļākajā Ragaciema ēstuvē "Ribas". Vakaru turpinājām vecāku mājās Jūrmalā, kur kurinājām pirti un līdz vēlai stu...

Oktobra beigās devos uz Rīgu, lai piedalītos Āgenskalna Valsts ģimnāzijas desmitgades salidojumā. Taču tas nebūt nebija vienīgais izklaides pasākums tipiskā nedēļas nogalē Rīgā, kas sākās jau vēlā ceturtdienas vakarā un noslēdzās ar miegainu atvadīšanos pirmdienas rītā, un šajā rakstā hronoloģiski par iespaidiem arī pirms un pēc balles.  Jau īsi pēc nolaišanās Rīgā vēlā vakara stundā ar labākajiem draugiem devāmies uz pāris nakts lokāliem pilsētas centra perifērijā, lai vieglākā apgaismojumā pabuldurētu par muļķīgām problēmām, plāniem nedēļas nogalē un pāris intrigām. Paspēju arī vieglprātīgi dalīties skumjās atklāsmēs par brīva vīrieša dzīvi. Un tobrīd principā atbilstoši dvēseles stāvoklim nakti tad arī izlēmu pārlaist uz dīvāna pie G&I. Nākamajā rītā pēc tases lieliskas melnās tējas apciemoju pāris sen neredzētas figūras manā dzīvē. Atgāzenē LP (tagad LU) ļāva paraudzīties uz nesen dzimušo meitu, un pie reizes istabā apspriest miera nozīmi dzīvē. Dienas otrajā pusē, savuk...

Iepriekšējā dienā veiktais dažu stundu pārgājiens pa labi iekārtotu kalnu taku orientieristu kompānijai, iespejams, bija par vienkāršu, lai neteiktu garlaicīgu. Nospriedu, ka nākamajā dienā esam gatavi kam nopietnākam par laisku pastaigu sporta tērpā. Izvērtējot dažus Šveices aktīvās atpūtas ceļvežu piedāvājumus un mājās pieejamo inventāru, no rīta pie kafijas krūzēm izspriedām, ka v ia-ferrata  maršruts Bernes kantonā apmierinātu gan izsalkumu pēc aktivitātēm, gan fotoaparātus. Gandrīz 2h garajā ceļā ar auto šķērsojām Šveices centrālo daļu caur asiem serpentīniem un zeltīgu lapkriti, līdz sasniedzām Lauterbrunnen pilsētiņu Jungfrau pakājē. Pašu ielejā visvairāk piesaista viens no Alpu iespaidīgākajiem kalniem, Eigers, ar 1800 m augstu ziemeļu sienu. Ar vagona pacēlāju nonācām glītā kalnu ciematiņā, un, kamēr lielākā tūristu masa veikli iekārtojās saulainajās restorānu terasēs, mēs taisnā ceļā devāmies uz sporta preču īres vietu pēc pāris trūkstošajām alpīnisma sistēmām un ķiverēm...

Kad pirms pāris mēnešiem tapa zināms, ka manā Cīrihes dzīvoklī būs pieejama brīva istaba, tas likās perfekts iemesls uzaicināt orientieristu bandu beidzot viesoties pie manis Šveicē. Uz šādu avantūru pieteicās uzreiz pieci draugi. Lai arī tas ir divkārt vairāk kā dzīvokļa ietilpība, plānoto nedēļas nogali gaidīju tik nepacietīgi kā, piemēram, dzimšanas dienas ballīti. Principā, gatavojos tam, ko pats piedzīvoju nedēļas nogalēs Latvijā, tikai piecreiz trakāk. Divās daļās izklāstīšu piedzīvojumu hroniku no manā skatījumā. Lindenhof laukumā Piektdienas rītā pamodos jau mazliet nemierīgs, mēģinot pārliecināties, vai tagad varu un spēju pilnīgi aizmirst par pienākumiem darbā un ikdienā, lai pilnībā nodotos jautrībai ar draugiem tādā kā mazā atvaļinājumā. Pēc rīta tējas un vienošanās ar dzīvokļa biedriem par gaidāmo miskasti devos uz lidostu sagaidīt ZG, BB un GŠ. Pilsētu klāja bieza migla. Atbrīvojušies no mantām, taisnā ceļā devāmies uz manu mīļāko kafijas vietu centrā. Kad, turēdami...

Vasaras pēdējā nedēļas nogalē Jūrmalas rietumu nomalē norisinājās alternatīvas orientēšanās sacensības Vaivaru Balva. Spraigās cīņās Jaunķemeru mežā un Laķu pagalmā gan vīru, gan sievu grupā uz balvas pamatnes iegravēt savus iniciāļus pretendēja 17 dalībnieki. VB 2018. gada izlaidums Vaivaru Balvas formāts palicis nemainīgs - vakara laikā jāveic divas krasi atšķirīgas orientēšanās distances, pārbaudot ne tikai o-prasmes, bet arī spēju saglabāt asu prātu pēc reibinošā normatīva. Vispirms dalībnieki sacenšas klasiskā vidējā distancē, kurā tiek sadalītas starta pozīcijas fināla uzdevumam. Taču, lai pretendētu uz balvu, dalībniekiem jāpārvar absolūti integrāls mača noteikumu punkts - normatīvs.  DD lidojumā Vidējā distancē šogad daļēji tika piedāvāts VB vēl neizmantots apvidus Jaunķemeru sanatorijas parkā. Baltā gulbja ēdamzāles apmeklētājiem tikai demonstrēta sava veida skate ar skrējējiem saulesbrillēs, baltos kreklos un tumšos svārkos, šķērsojot pielijušo dārzu ar karti ...

Karstā nedēļas nogalē Šveicē ar draugiem un kolēģiem izlēmām glābties no svelmes, dodoties pastaigā pa kalniem. Izmantojām nacionālās dzelzceļa kompānijas piedāvājumu ietaupīt, iegādājoties vilcienu un gondolu pacēlāju ar atlaidi. Tiekoties stacijā sestdienas rītā īsi pēc septiņiem, ievērojām necerēti lielas ļaužu masas, kuras tāpat kā mēs ar mugursomām maršēja perona virzienā. Iekāpuši vilcienā secinājām, ka tas ir pārpildīts un atlika vien sēdēt uz kāpnītēm pie durvīm. Izkāpuši ielejā Sargans stacijā, nolēmām lielo masu palaist pa priekšu, un, gaidot nākamo autobusu, mierīgi izdzērām pa kafijai un uzmetām aptuvenu pārgājiena plānu. Bijām izvēlējušies vienu no populārākajiem Šveices vienas dienas maršrutiem, kas ved gar pieciem dažādiem kalnu ezeriem. Tank Nonākuši Pizol Alpu pakājē, sākumā ar vagoniņu pa ziedošu nogāzi pacēlāmies līdz augstumam, kur kokus un zāli nomainīja pliki akmeņi. Vispār Pizol kurortā jau biju atbraucis gada sākumā slēpot, tāpēc likās interesanti pavērot, ...

LT fotosesija mežā Karstajā nedēļas nogalē izvēlējos nepalikt pilsētā, bet doties uz franču Alpiem satikt latviešu draugus un paziņas. Piektdienas pēcpusdienā pametu pienākumus darbā, lai pēc četrām stundām vilcienā un divām pārsēšanām nonāktu Francijā. Satiku LT un JT, un ar nomas auto joņojām augšup kalnos uz mazu ciematu, kurā divas naktis apmetos lieliskā divstāvu namā mazapdzīvotos franču laukos. Latvieši šeit bija ieradušies startēt daudzdienu orientēšanās sacensībās kalnos, tāpēc arī pats vismaz reizi bez kompasa un laika kontroles ieskrēju mežā. Tā kā nebiju iepriekš reģistrējies, tad vienatnē skrēju iepriekšējās dienas distanci bez izliktiem kontrolpunktiem, satiekot vien pāris stirnas. Skriešanas laikā nemitīgi lija, un vienubrīd pat mežā parādījās migla, ko patiesi izbaudīju pēc neizturami karstās nedēļas. Skriet un lasīt karti akmeņainajā mežā tīri labi patika, bet pietrūka tā sacensību garša un plūdums, kur bez kompasa nespēju sasniegt. Bez orientēšanās dienas lielāko...

Daži notikumi vasaras pirmajā pusē palikuši atmiņā tik skaidri, ka saņēmos pārtraukt sausuma periodu blogā ar nelielu atskatu uz vērtīgākajiem no tiem. Pirmkārt, galvā vēl joprojām jūtama tā duna un vājprāts, kuru piedzīvoju Arcade Fire koncertā. Pirms došanās uz Cīrihes, šķiet, labāko koncertzāli nebija īsti priekšstata, cik spējīgi grupa spēlē uz skatuves un ko sagaidīt programmā. Bet par koncertu sapņoju jau kopš pērna gada sākuma, kad viens pēc otra iznāca singli no gaidāmā studijas albuma Everything Now. Bieži tos klausījāmies nedēļas nogalēs Rīgā. Tiklīdz tika izziņota koncertturneja ar pieturu arī Cīrihē, pāris biļešu dāvanā Ziemassvētkos likās loģisks solis. Likās, mūzikas pasākumi ir viena no tām lietām, kas mums patiešām sanāk. Taču nākamie mēneši līdz koncertam pagāja pilnīgi citā gultnē, un beigās pat raisīja jautājumu, vai vispār kopā vērts koncertu apmeklēt. Bet, pienākot lielajai dienai, neticamā veidā spēju aizmirst par realitāti, un pilnībā ļauties priekam un ritmam,...

Līdz gada lielākajam sporta notikumam Cīrihē atlikušas četras dienas. 14 etapu SOLA stafetē startēšu jau otro reizi. Pērn , pateicoties mērķtiecīgiem treniņiem, izdevās ļoti labs skrējiens, un uzrādītais rezultāts pārsteidza ne tikai komandas biedrus, bet arī vairumu kolēģu visā institūtā, par ko pats lepojos ar sevi, un cēla pašapziņu par savām spējām. Bet ne pirmo reizi dzīvē pie sasniegtā tā vienkārši neapstājos. Panākumi tikai uzdzen vēl lielāku izsalkumu pēc vēl augstvērtīgāka rezultāta. Šogad skriešanas treniņiem piegāju par pakāpi nopietnāk kā pērn. Noskrieto kilometru un stundu ziņā trenējos par aptuveni piektdaļu vairāk. Bez papildus treniņa nedēļā sistemātiski piedomāju arī pie gatavošanās pirms un atjaunošanās pēc treniņa. Sekoju līdzi, vai pietiekami esmu uzņēmis enerģiju, vai fokusa muskuļu grupas ir gatavas gaidāmajai slodzei, un kā ķermenis jūtas kopumā. Savukārt pēc treniņa vēl nopietnāk kā agrāk pieeju staipīšanās sesijai. Tāpat mēģinu izprast, kāda būtu visoptimālākā...

Pikniks pēc kāpiena Patīkams siltums, jautra kompānija un spontānas izklaides stipri izmainījušas manu "darbs:atpūta" līdzsvaru pēdējās nedēļas. Renesansi piedzīvojis arī Instagram konts, kur tagad dalos ar izvēlētiem mirkļa kadriem. Pēdējā laikā sanāk vairāk laika veltīt atpūtai, piemēram, vairs neskrienu tik ātri mājās pēc darba, bet ap saulrieta laiku  campusa vidū mēdzam zem liepām nomesties uz dažam stundām pafilozofēt par nākotni. Vai, piemēram, piektdienas vakarā savācamies turpat netālu no universitātes mežā uz BBQ. Šādā veidā ar darba komandas saliedēšanu problēmu mums nav. Starp smiekliem un sarunām radās arī aša ideja nākamajā rītā satikties stacijā un labam laikam par godu aizbraukt uz kalniem. Tā kā biju dzirdējis pozitīvas atsauksmes par nelielu loku gar Walensee ezeru, kurš it kā ir viens no skaistākajiem valstī, nebija problēmu turpat uz vietas pārdesmit minūtēs ieskicēt maršruta plānu. Kā plānots, no rīta satikāmies vilcienā ceļā uz nelielu pilsētu Alp...