EL piezīmes

Gandrīz jau mēnesis aizvadīts pie Reinas. Dzīve šeit paliek vieglāka, vienkāršāka, prātā vairs nav tikai primārās vajadzības. Biju oficiālā vizītē pie ārsta, ko nebiju darījis kopš pilngadības sasniegšanas. Izģērba, uzsēdināja uz galda, iztaustīja, padauzīja, iztaujāja, atskaitīja asins ainu un nepilnā stundā konstatēja, ka nekas interesants, izņemot knaps leikocītu skaits, ar mani nav noticis piecos gados. Pēdējās dienās apsveru iespēju nomainīt dzīvesvietu uz kādu lētāku un labāku dzīvokli ar cerību atrast draugus arī ārpus darba. Pāris dienās esmu sarunājis rindu tikšanos ar izīrētājiem. Vakar piepilsētā apmeklēju dzīvokli, kura saimnieks traumas dēļ ir atvaļināts no darba uz vairākiem gadiem un dienas pavada tiešsaistes pirmās personas datorspēlēs un citās galējībās, kā arī meklē kādu, ar ko dalīt iespaidīgo īres maksu par plašo dzīvokli, taču es uz to tomēr neparakstīšos. Manuprāt, nav ko arī slēpt, ka vakar saņēmu savu pirmo balto algu dzīvē ar pilnu nodokļu atskaitīšanu, kas...

Kamēr draugi Salacgrīvā lēkā pa Zvejnieku parku, es kopā ar vienīgo latvieti, kuru šeit pazīstu, HS  saulaino sestdienu pavadīju Jura kalnos, dodoties 4 h pārgājienā uz reģiona augstāko virsotni (1204 m). Ar vilcienu izbraucām uz blakus pilsētiņu, kur, starp citu, oktobra sākumā norisināsies Pasaules kausa fināls orientēšanās, no kuras ar autobusu pa serpentīniem un caur fantastiskiem Šveices kalnu ciematiņiem nokļuvām takas sākumā Reigoldsvillā. Pateicoties labajam laikam, 600 vertikālajos metros augšup viss likās lieliski, sākot no ekrāntapetēm, aitu aplokiem, ķiršu kokiem un beidzot ar sarunām latviski, meža zemenēm un avenēm. Nedēļas nogales vakaros paskatījos pāris koncertus PositivusTV, taču tikai ar skaņu un bildi festivāla sajūtu nenoķersi. Drīzāk priecīgāks fons lietainai svētdienai šeit, ko papildināja smieklīgas WhatsApp pastkartes no Salacgrīvas, tas bija tā forši. Aizvadīta jau trešā nedēļa pie Reinas. Makā izkusuši praktiski visi mani pavasara iekrājumi, atlikuši vi...

Velosipēdam sāka jukt ārā gultņi abos ratos, kuri par sevi liek manīt nepatīkami krakšķot. Apmeklēju vietējo veloservisu, kur speciālisti atzina lētāk būtu iegādāties jaunu velosipēdu kā uz vietas pirkt jaunus abus ratus. Drīzāk jāpameklē kas līdzīgs e-bay . Interesanti, ka lielāko daļu veikala ekspozīcijas aizņēma elektrovelosipēdi, kuri arī uz ielām manāmi bieži. Maksā gan tie visas desmit reizes reizes vairāk kā mans trīsdesmitgadīgais second-hand šosejnieks. Pirms divām dienām dzelzceļa stacijā pēc darba mani pārsteidza salīmētas papīra lapas, protokoli rindai velosipēdu , ieskaitot manējo. Skaidrā vācu valodā bija izskaidrots, ka esmu aizliegtā vietā novietojis velosipēdu un pēc 24h tas tiks aizvākts. Nākamajā dienā pie tās margas neviens velosipēds vairs nestāvēja. Skrienot ar pilsētu iepazīstos vislabāk. Vakar vakarā noskrēju pāris kilometrus gar Reinu caur vairākām piestātnēm, enerģētikas un pārkraušanas kompleksiem bez nevienas sētas, viss brīvi pieejams. Esmu mazliet pārs...

Atpūtas telpa pie laboratorijas. Aiz ābelēm ēdnīca, pa kreisi administrācijas tornis, pa labi oranžajā ēkā bioloģija. Rietumos iet labi. Diezgan brīvi orientējos pilsētā, daudz esmu izbraukājis ar velosipēdu, apskrējis pāris aplīšu ap upi un vairāk vai mazāk pierodu pie Rietumeiropas un 8 stundu darbadienas. Rīta vilcienā uz darbu sāku ievērot savdabīgus patstāvīgos klientus manā vagonā, atgriežas studiju laika atkarība pēc pusdienām, kavējot laiku, iedzert kafiju ar pienu, iepērkoties automātiski iedomājos, cik daudz, kādus un kur nodošu produktu atkritumus, veļu mazgāju mājas koplietošanas mazgātavā un visbeidzot automašīnas pilsētā šķiet viszemākais transportlīdzeklis, kamdēļ bieži vien tiek ignorēts satiksmē. Pēdējās dienās darbā sanāca vairāk strādāt un parunāt kopā ar komandas līderi. Iepazinos tuvāk un deva vairākus padomus par to, kā tālāk veidot karjeru. Atzina, ka esmu īstajā vietā un laikā, bet nākotnē studiju izvēlē uzmanība jāpievērš sīkām programmas detaļām nevi...

Modinātājs 6:40. Pēc 5' vannasistabas paņemu velosipēdu un dodos uz staciju (3.1 km). Tad 20' vilcienā uz Stein spaidu Duolingo vācu valodu, pēc tam 10' autobusā ritinu sociālos tīklus līdz 7:45 esmu darbā un pielieku savu kartiņu pie datora, kas uzskaita nostrādātās stundas. Laboratorijā tik agri, protams, bez manis vēl neviena nav, tāpēc pirmo stundu no sava darbalaika vienkārši pavadu atpūtas telpā, dzerot rīta tēju un lasot savu jauno mīļāko populārzinātnisko žurnālu. Ap deviņiem reāli sāku nodarboties ar ķīmiju. Pirms sintēzes jāveic kvalitātes un kvantitatīvās analīzes reaģentiem ar KMR, tad riska novērtējums, iekārtas uzbūves un sintēzes plāns. Ja Rīgā laboratorijā eksperimentēju pa savam prātam un pēc tam mācījos no savām kļūdām, tad šeit ir pretēji, vispirms tiek aprunātas iespējamās kļūda, veikti pasākumi, lai tās nenotiku. Pēc šī, teiksim, teorētiskā darba sākas laistīšanās ar šķidrumiem, gāzu stumdīšana un pulveru šķīdināšana. Paralēli visu sīki jādokumentē kom...

Agrā, lietainā pirmdienas rītā ar divām somām un velosipēdu kastē ierados Rīgas lidostā, piereģistrējos savam viena virziena lidojumam uz Cīrihi. Ar Ditu vēl narvītī apēdām pa desai un atvadījāmies. Gaidot lidmašīnu vēl gremdējos atmiņās par pēdējo dienu jautrību ar draugiem, klabinot blogu. Virs mākoņiem austiņās klausījos Til Kingdom Come . Sešiem mēnešiem Ja Latvijā vēl joprojām valdīja arktiskā vasara, Šveices lidlaukā mani patīkami pārsteidza Eiropas vasara ar visiem +30. Ar ātrvilcienu vienā mirklī biju Bāzeles SBB stacijā un ņēmos likt kopā velosipēdu, ar kuru tad lēnām aizripinājos līdz jaunajai dzīvesvietai. Mani sagaidīja lietuviešu meitene, kura nupat bija izvākusies no istabas, kuru īrēšu turpmākos 3 mēnešus par ~630 EUR/mēn, un īsi iepazīstināja ar četristabu dzīvokli un arī atklāja, ka mazliet pārmaksāju un droši varu atrast lētāku un ērtāku vietu. Nometu somas un ar riteni devos izlūkot rajonu. Bāzele ir patiesa velosipēdistu pilsēta ar milzīgām velostāvvietām pie t...

Rakstā nekas vēl netiks minēts par to, kā man iet trimdā. Mazliet atmiņas no pēdējām dienām dzimtenē. Kamēr pēdējā nedēļas nogalē lielākā daļa draugu Tukuma rajonā startēja Latvijas orientēšanās festivālā Kāpa, es kārtoju pēdējās formalitātes Ķīpsalā. Rokas spiediens dekānam, diploma saņemšana, kam sekoja nepilna stunda zibspuldžu gaismā, mēģinot tikt pēc iespējas vairāk kadros dažādās kompānijās. Interesanti, ka nav nemaz jābeidz universitāte, lai ietērptos mantijā, pasniegtu ziedus pasniedzējiem, smaidītu uz skatuves nevis skatītājos un vispār justos kā sekmīgi aizstāvējis bakalauru, ko pierādīja mans kursa domubiedrs AF. Vakara turpinājumā sekoja lieliskas ģimenes vakariņas Stabu ielas kafejnīcā un fotografēšanās vienreizējā apgaismojumā uz dambja. Pēdējā nakts ar kursabiedriem leģendāri tika pavadīta Vecrīgas nakts lokālos. Pār tiltu uz pilsētas sirdi devos ar skaidri definētu uzdevumu nākamajām desmit stundām, beidzot iepazīties ar studiju biedriem un nojaukt sienu starp labo un...