Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...
Tāds ir kūrorta nosaukums, kurā es pavadīšu vienu baltu nedēļu Alpos ar sniegadēli. Šodien tika saņemts apstiprinājums no viesnīcas, un tas nozīmē ka jau 17. janvārī lidošu uz Itālijas dolomītiem. Skolas dēļ lidošu turp un atpakaļ ar lidmašīnu (lai ekonomētu laiku) , bet pārējā kompānijas daļa brauks ar mašīnu pāris dienas agrāk. Šī reize atšķirsies ar to, ka pirmo reizi dzīvosim viesnīcā nevis mājiņā, brokastis nebūs jātaisa pašiem un tas būs vistālākais brauciens ar mašīnu (2170km), es to palaižu garām. Kalnam tiks ziedotas 6 dienas pēc kārtas. Can't wait!
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!