Pāriet uz galveno saturu

Pēdējā nedēļa


Itkā var teikt, ka man iet labi, BET
Dažādi mazi sīkumi skolā var apgriezt otrādāk manu garastāvokli pāris minūšu laikā. Un visu to saāsina semestra atzīmju izlikšana. Lai arī kā es cenšos par to nedomāt,  tomēr nākas atgriezties pie tiem pāris parādiem fizikā. Es tak nesaņemšos viņus nokārtot. Traks ir šis laiks. Cilvēki kļūst daudz stresaināki un arī negatīvāk noskaņoti. Kaut ātrāk tas beigtos.
Nav jau nemaz tik traki kā izskatās. Rīt man būs pirmā braukšanas nodarbība. Tas priecē, jo vecāki ir pilnībā piekrituši sponsorēt visu manu autoskolu. Kkad drīz būs arī ziemas saulgrieži, kurus mana ģimene šogad svinēs mazliet savādāk nekā citus gadu. Nē, man nebūs dāvanas. Būs ziema ar sniegu līdz ceļiem.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...