Slapjas kājas

Es, Arvis un Dāvis šodien ap 11:30 nolēmām garajā treniņā no Babītes aizskriet uz Rīgas lidostu (RIX) paceļam apmeklējot 2us geocaching slēpņus (RIX 2 un RIX 3).  Mūsu pirmais pārbaudījums tikt pāri Jūrmalas šosejai - ieskaitot autobusu pieturu un bremzēšanas joslas kopā sanāk šķērsot 10 joslas, kur automašīnu ātrums ir vidēji 110km/h! Kaut arī tā bija pirmā reize mūžā, kad kko tādu izpildu, sanāca diezgan veiksmīgi. No šosejas nācās uzmest aci virzienam un doties uz taisni uz lidostas skrejceļu - pa mežu, kurš bija pilns ar pagājušās nakts piesnigušo slapjo sniegu. Kājas lēnām sāk izmirkt. 15 minūsu laikā esam pie sētas, kas apvij RIX teritoriju. Sākam meklēt pirmo slēpni - 15 minūtes bez panākumiem un atmetam ideju par meklēšanu - dodamies tālāk. 

Kurš varēja iedomāties, ka lidosta ir uzcelta uz milzīga purva? Seko dažādi vārdi dažādās valodās, lai pateiktu savas domas par pašreizējo apvidu. Kājas ir slapjas apmēram līdz celim. Ledaini aukstais ūdens nav nemaz tik ledains (pirmās 5 sekundes!). Pēc pirmajiem 500m lēkājot pa sausajām vietām saprotam, ka nav ko zaudēt, un bliežam cauri, neskatoties zem kājām, bet uz lidmašīnām, kas paceļas un nosēžas. varens skats un skaņa. Kartes nevienam nav. Izskrienam uz ceļa, kur bariņš jauniešu izklaidējas ar kvadraciklu. Esam apmēram apjautuši kur atrodamies. Tālāk mūsus maršruts ved pa ceļu, kurš izskatās noslīcis purvā - pārklāts ar ūdens kārtu. Tagad ledainajam ūdenim klāt nāk arī dubļi. Atpakaļceļa nav - bliežam cauri! Vareni slidens un mīksts.

Ar šo arī atvadījāmies no lielā purva un esam pie mūsu 2. mērķa - RIX 2 slēpnis. Pēc ~ 15 minūšu rakņāšanos pa pazemes alu bez panākumiem, saskumstam un dodamies mājup - protams pa citu ceļu, kuru mēģinam tikai iztēloties, kur tas varētu iznākt. Izskrienam pie kkādiemm veciem armijas lidmašīnu stāvlaukumie, kur mūsu uzmanību piesaistīja vīrs melnā tērpā ar IEROCI rokās (kkāda pistole). Aicina mūs aprunāties. Izrādās esam ieskrējuši aizliegtā un stingri aizsargātā teritorījā, un apsargs (tā viņu varētu nosaukt) pavēl mūs pamest šo vietu, citādi nodos policijai.. ja ja un viņam rokās noteikti bija ūdenspistole. 

Turpinam ceļu caur Beberbeķu mežu, un ar katru brīdi top arvien skaidrāks, kur atrodamies. Veiksmīgi iznākam atpakaļ uz Jūrmalas šosejas un dodamies mājās - beidzot. Kājas vairs nejūt un rokas arī. Piedzīvojumiem pilnais aerobais skrējiens ir beidzies. Sazīmēju visu maršrutu šajā kartē.

Skatīt lielāku karti

Skaitļi: 1:25:15h, 11,5km