Pāriet uz galveno saturu

Āhā!

Esmu iesnidzis mājās, jo putenis šodien plosījās visu dienu. Vakar vēlu vakarā atgriezos mājās no Madonas. Tās bija 7 baltas dienas prom no mājām, no pelēkās Jūrmalas.
Pirmās 5 dienas biju Valmierā, kur notika treniņnometne. Vidējā temperatūra bija ap -3 grādiem, bet snieks uzsnika tikai nedaudz, un ar to pietika, lai iemācītos slēpot ar distaņču slēpēm - tas ir grūti, bet nav neiespējami. Baiļu kalna sniegs bija dzeltenā krāsā, kas nemaz neizskatījās smuki, vairāk gan mākslīgi! Bet priekš kameršļūkšanas pilnīgi pietika. Tas bija ļoti jautrs treniņš, kur nobraucot lejā ar kameru, pašam tā bija jānes augšā!
Pēc nometnes uzreiz devos uz lielākiem sniega laukiem - Gaiziņkalnu. Tur pilnīgi cita dabas zona, jo kupenas ceļmalās, piesniguši meži un baltas, kalnainas pļavas nekur citur Latvijā laikam nevar atrast. Šī zona ir apmēram 15km radiusā ap Latvijas augstāko punktu. Sniega sega ir ~50cm. Ap Gaiziņu ir kādas 5 slaloma trases ar baltu, dabīgu sniegu, un vienā no tām es arī vecgada vakarā mazliet paskrāpēju savu dēli. Vareni! 1. javāri sagaidīju mājīgā vietā pie ģimenes draugiem netālu no Gaiziņa.
Šis laiks bija lieliska pieredze autovadīšanai, jo braucot pa ceļu, kur vasarā notiek rallijs,  ziemā ir pārklāts ar ledus un sniega kārtu. Diezgan jautri sanāca paslidināties.
1. janvāra vakarā aizbraucām uz LIDO kalnu. Tur ir Latvijā vienīgais milzīgs gaisa spilvens, kurš piedod visas kļūdas nosēžoties tajā. Tad nu es mēģināju piepildīt savus visdziļākos sapņus uz dēļa.  Tīīk forši! Tas mani tā aizrāva, ka 2,5h to vien darīju kā tikai - Neskaitāmas rotācijas ap savu asi visos virzienos un mīksta nosēšanās dzeltenajā pūslī! Dažus mirkļus var apskatīt šeit apakšā video.
Visu šo laiku vēl labāku padarīja telefona ''netīšām'' pazaudēšana. Tāda laba sajūta :)
Ja kāds atsūtīs man bildes, tad noteikti kkur publicēšu.

music: PV - ziema, protams


Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...