Pāriet uz galveno saturu

666

jā Jā JĀ!  16. februāris.
Tas nu ir klāt. Trešā sešgade ir galā.
Ja vakar vēl centos izdarīt visu, ko vēl vajadzētu, kamēr neesmu pats par sevi atbildīgs, tad šorīt jau sāku pierast pie domas, ka uz papīra esmu pieaudzis. 
Kā jau katru gadu esmu sajūsmā. Bat tik ļoti kā šogad, ir bijis vēl tikai manā 6. un 12. dzimšanas dienā. Un tagad ir 18ā. dažas lietas par šodienu, 16. februāri:
  • Pamodos līdz ar vecmāmiņas klauvējumiem pie durvīm. Seko arī pirmās dāvanas - Raffaello;
  • Uzvilku savu mīļāko, skaistāko kreklu(!);
  • Rīta tēja ar vecākiem, un viņu paziņojumu: ''kā jau iepriekšējos 3 gadus - dāvanas tev nebūs''
  • Paspiedu roku brālim;
  • Saņēmu Milkas šokolādi(viss nāk atpakaļ);
  • Draugu bilžu aprakstīšana, saņemšana;
  • Samīļoju Dārtu, pats;
  • Banānu kūka - ūūber laba;
  • 100x pateicu paldies par apsveikumiem;
  • saņēmu 9 balles ieskaitē un nodzēstu 1 neataisnotu stundu;
  • izdalīju šokolādes konfektes klasesbiedriem - pretī saņēmu bučas, apskāvienus, C vitamīnu un atmiņas par laiku, kad biju ~30cm īsāks;
  • Coldplay - Yellow.mp3
Paldies, Ievai, kas vienīgā palīdzēja man šo dienu padarīt vēl jautrāku un labāku.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...