Pāriet uz galveno saturu

Viss sākās svētdien, beibe!


Un nebeigsies nekad.
Mana pirmā nedēļa pilngadībā ir galā. Varetu teikt, ka viss kam vajadzēja notikt šonedēļ, notika!
3 dienās esmu nobraucis 420km pie stūres. Viss sākās jau 5dien kad akli piekritu aizbraukt uz Ķekavu, un pēc tam vēl uz Baldoni pie DS. Tā tas ievilkās uz 6h un nevarētu teikt, ka esmu īpaši sajūsmā, bet tomēr tas bija tā vērts.
Sestdienas rītā aizbraucu uz Lielupi paskriet ar karti - pirmo reizi pēdējo 5 mēnešu laikā. Bija tik labs laiks ziemīgam skrējienam pa kāpām. Ir tik labi, kad atkal acīs spīd saule un sniegs ir virs potītēm, jo biju jau parāk pieradis skriet zem tumšajām, naksnīgajām debesīm vakaros - sava romantika.

Sestdienas vakars? Tāds kā plānoju, tāds kā pagāšgad (tikai citas meitenes), tāds - sen gaidīts. Ar pokeru sākām un beidzām. Banānkokteiļi ar saldējumu un šokolādi. Ceļojums pēc DS, ceļojums pēc Martas, ceļojums 2h - Somija jau cauri! Jameson pudele - pārāk labs, lai pretotos un dalītos. Pirts-batuts-pirts-batuts-pirts-salst kājas.  Pasaule griežas zem kājām - izbaudam, priecājamies, sarunājamies, mīlējamies, klausāmies, smejamies, ārdamies, apskaujamies, pārģērbjamies un Čih,pih pus četros gar zemi. Ūūn deviņos no rīta jau liekam Beatifull Day.mp3! Nakts atmiņas un top jauns dienas plāns, DS pazūd. Piebraucam pie papīrfabrikas,tilta un nemaz nepamanu, jau esmu uz šauras metāla konstrukcijas malas, virs sasalušās Lielupes. 

Vilciens aizbrauc - Es, Arvis un auto. Jes! Trūkst tikai Viva, bet to dabūt neizdodas. Tukuma rajona ceļi, neceļi, vietas un stāvvietas. Klusuma brīdis V.Cojam, Ķesterciems, Grava, Tukums, Mājas. Saulriets. Bildes. Smiekli.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...