89 dienas. Nē nepaskrēja ātri.
Tiešām daudz kas paspēja notikt un nenotiek, daudz kas piepildījās un nepiepildījās.
3 mēnešu laikā ļoti daudz ko iemācījos un pārdomāju. Reāli pārdzīvoju dziļu krīzi - cīnījos pats ar sevi. Bet tās bija tikai manas problēmas, un pats ar tām cīnos. Pats!
Kā iet? Iet vienkārši lieliski! Man viss iet no rokas, nav nekāda aizķeršanās, dzīvoju uz mākoņa. Noslēdzu abpusēju vienošanos ar savu imūnsistēmu, un tagad esmu vesels, protams, man ir jāpilda arī līgumā minētās sastības.
Jau pēc pāris dienām ies vaļā orient jaunā sezona. Žēl, ka ar sagatavošanās posmu nesanāca tā kā sākumā gribējās, bet gan jau. Vēl jau mazliet laiks ir.
Un runājot par skriešanu. Man piedāvāja iespēju pagājušās nedēļas beigās mazliet uzskriet divatā, un ar vislielāko prieku tam piekritu - kas gan var būt vēl labāks. Bet nē, tas ir pārāk skaisti, lai kādreiz realizētos dzīvē. Par ko gan es domāju, kad piekritu?
Šo'n pašsajūta bija vislabākā pēdējā mēneša laikā. Tagad zinu kāda ir ideālā formula miegam.
Vakara noskaņu rada: The happ's
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!