5 dienas bez Lavīzes ielas bruģa. Kā vienmēr, šādi brīži paskrien ātri. Iespējams, tas izskaidrojams ar zinātnes tuvumu un mirkļa burvību, bet viens nu ir skaidrs - rīt būs diezgan stresaina diena. Un? Centīšos par to nedomāt!
Pēdējās dienās ievērības vērti ir mani ģimenes locekļi.
Tātad 6dienas agrā rītā ierodoties mājās ap 3iem, atverot durvis, acīs iecērtas ūdenspīpes dūmi un puskailas mazgadīgas meitenes - nice? Vecākā māsa aizmirsa pabrīdināt par to mani, un pati dabūja nosarkt manā priekšā, kad skaļi nokliedzos: ''Ballīte beigusies''. Tā vēlējos to kādreiz pateik īstajā brīdī un situācijā. Šo saldo joku dažas meitenes no sākuma nesaprata, un tas bijka pats labākais. Tās sejas - itkā es būtu no PP!
Mans brālis šodienu pavadīja istabā. Un tur atrodas vēljoprojām. Tiešā nozīmē jau 14h viņš ir savā istabā. Jā, pirmās 8h viņš gulēja, bet tagad - navnejausmas ko viņš dara. Itkā atbild uz maniem saucieniem, bet ārā nākt netaisās. upd/ beidzot parādījās!
Vispār ar 1.Martu sākas jauns modelis manam treniņplānam. Tas tika radikāli mainīts, jo līdz lielajam brīdim atlikušas jau vairs tikai 11 nedēļas. Tās bija 2h ar treneri, kurās tika izstrādāts modelis pēc kura vadīšos turpmāk.
Ko lai dara 2dien?
otrdien- ballīte, ballīte, ballīte!
AtbildētDzēstAr kuru treneri?
AtbildētDzēst