Pāriet uz galveno saturu

The Hardest Part

Nedēļas nogale bij izdevusies. Varbūt ne tā kā es to biju cerējis pirms pāris nedēļām, bet nu emocijas bij diezgan līdzīgas.
Tākā vecāki vīkendā aizlaida uz Barselonu, tad mājās katru vakaru notika grautiņš. Ko var gribēt, ja 4 jauniešiem atstāj 2 mājas.

 ROCK ON! 

Sestdien no rīta tika noskaidrots, ka neesmu vajdzīgs, tāpēc dienu saplānoju savādāk. Savācu savu bandu un ar sarkano busiņu, skaļu mūziku izklaidējāmies pa rajonu. Vakaru pavadījām pie pokera galda, jo mums tagad ir koferīts! Nākamā dienā 2h pavadīju pamestā mājā, lifta šahtā. Ļoti nostaļģiska vieta, un vēl saulaina pludmale un ziņkārīgi hipiji.

music: shuffle!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...