pirmdiena, 2009. gada 20. aprīlis

1. Laivbrauciens.

5dienas pēcpusdiena.
Unknown: ''Hallo. Čau, es tev paņēmu laivu uz 6dienu. Brauksi?''
Es: ''Ām..''
U: ''OK. Tiekamies 6dien Ērgļos zem tilta. Paņem līdzi hidru, jo solās būt pavēss''
E: ''A..''
pī. pī.. pī...
E: ''Vīīlīī, negribi ar mani 6dien pavizināties pa upi?''


Sestdienas rītā uzmetām laivas uz jumta un aizlaidām uz Ērgļiem. +5 grādi gaisa un ūdens temperatūra. Uzvelkam hidras un pāris minūšu laikā jau ieairējam sākumā itkā mazajās krācītēs Ogres upē. Pēc pāris km paliek interesanti - krāces viena pēc otras. Graužam auzu cepumus (mazliet mitrus)- neatņemama laivošanas sastāvdaļa. Pāris fotosesijas ar Arvilu un airi, un nemaz nepamanam, ka vilnīši upē sniedzas pāri laivas malām, un  pie dažiem neveikliem gājieniem ūdens iesmeļas mūsu kuģī. Nu neko, airējam tālāk. Pie kārtējām krācēm gadās ieslīdēt bīstamākos ūdeņos, un pāris sekundēs laiva zem ūdens! Glābjam ko varam. metos gar krastu pakaļ sarkanajam fotoaparātam, kam šodien ir pašnāvnieciskas tieksmes. No tām tomēr to atrunāju, ar baywatch cienīgu glābšanas operāciju. Bet cimdu glābt neizdevās. Esam slapji. Vienīgais, kas notur kkādu ķermeņa temperatūru ir ''otrā āda'', kas tālākās ekstremitātes nesilda. Pirksti paliek zili. Airējam aktīvāk, bet nelīdz. Šoreiz jau cenšāmies izvairīties no krācēm ,bet neveikla situācija - un esam zem ūdens, otreiz. Sniegputenis un krusa mūs pavada pēdējos 5km. Mitrums drēbēs pamatīgi saldē. Bet izturma līdz galam, un ar smaidu sejā ieraugām saulīti. Esam galā. Slapji, bet priecīgi. 
1diena. Apvidus ap lāpstiņām un pleciem vienmērīgi un periodiski iesāpās.
Skaitļi:17km, 3h


Skatīt 1. Laivbrauciens lielākā kartē