Tequila

Superelegantā piektdienas diena pagāja cīņā ar pleķiem un manierēm. Labi, ka man ir meitenes, kas visu pasaka priekšā. Šoreiz aktu zālē lietišķajā formā iegriezos 12to pēdējam zvanam par godu. Ar Dārtu skaisti viņus apsveicām un papozējām. Bet nejau par to ir stāsts. 

22. maija vakars ir vēsturisks. Pirmās īstās rīkotās sacensības mūsu kontā. Stundas, minūtes, sekundes pirms starta ritēja ļoti ātri, un tādā saspringtā gaisotnē mums bija jāpaspēj viss, jo organizatoru sapulce tika organizēta tikai 3 stundas pirms starta. Visu laiku bija tāda stresaina sajūta, bet mēs neticamā veidā paspējām, kaut arī vēl 2h stundas pirms starta mums pat nebija kartes, distances un ģenerātōra. Neveiksmes mūs vajāja visas 3 stundas, bet dažas minūtes pirms 21:00 viss bija gatavs.

Es lepojos ar savu klubu, jo nekad nevar iepriekš paredzē, kas gan tagad noies greizi. Var tikai pasmieties par to, kā turamies virs ūdens. 

Rock!

ps. Vetrainā pēcpusdienā pabiju pie jūras. Ja man būtu kaits...