Pāriet uz galveno saturu

happy ever after

Es nepavisam neesmu tuvu Latvijai.
Es atrodos Chamonix, Francijā. Ļoti mājīgā apartmentā, pilsētas centrā. Jūtos noguris un priecīgs, ka esmu šeit.
Nezinu, kas mani šeit sagaida. Jebkurā gadījumā augšā es nekāpšu uz Mont Blanc.

Ir tik daudz kas izdzīvots, ka nezinu ar ko sākt.
Galvenais, ka piekritu izaicinājumam ļauties Eiropas transporta tīklam un vienam aizceļot 1400km bez jebkādas pieredzes šajā jomā. Šis noteikti bija manas vasaras neticamākais notikums.

Es noteikti tev pastāstīšu par visu sīkāk, bet tagad.
Tagad man jārupējas par ko citu.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...