09

Bļāviens, ir sācies skolas laiks.

Ir sācies skolas dienas režīms. Itkā cenšos tam pretoties, bet tikuntā par rīta brīvību var aizmirst, jāmežģa acis grāmatās, jāmēro ceļš līdz Rīgai un atpakaļ katru darbadienu, vakars jāpavada pie galda lasot, konspektējot un atkārtojot vēlreiz, un vēl jāpaspēj aiziet gulēt pirms 24iem. Arī personālais dators aizņem aizvien lielāku daļa mana laika.

Jā, ir dažas lietas arī viduskolā, kas mani paceļ gaisā, bet to ir pārāk maz.

Tāpēc es mēdzu tam visam uzmest, un pievērstiem kam aizraujošākam. Gribas vienkārši lekt ārā no tās vienveidības un skriet!, ko biju pieradis saulainos vakaros.

Aizmirsu par Viju un nedēļas vidū vnk nelasīju ''Līgavu Medniekus'', bet aizbraucu uzskriet ''rietumkrasta zaļajā''. Nu un, ka kājas sprāgst no nātrēm un distance ir pārāk primitīva, lai par to vēl maksātu. Nu un, ka man bija jādara kas cits tai laikā. Skrēju un jutos ļoti labi.

Ko nu te želoties par to. Labak būtu ēdis.

Mando Diao vēljopropjām dauza manus skaļruņus.