Kamēr grupas līderi skrēja Zviedrijā, es piedalījos vienās no pēdējām Latvijas kausa sacensībās.
Fiziski viss bija labi. Braucu uz Raiskumu ar pārliecību uzvarēt, jo tikai tas var palīdzēt man grupas rangā. Patīkama atmosfēra valdīja arēnā. DJ viennozīmīgi pārspēja visus citus šajā vasarā redzētos. To apliecināja arī fakts, ka katrs mežā dungoja kko no viņa ''priekšstarta superseta''.
Jau uz 1. kp horizontāles izskatījās pārāk neizteiksmīgas, un ar to jau sākās. 2. kp - līdzīgi nevaru iztēloties reljefa formas, un paskrienu garām kp. Kopā jau 2 minūtes nočakarētas. Tas liek palielināt ātrumu, un jau pēc pāris kp esmu noķēris Egīlu un Šaci. Jūtu, ka viņi šodien nespiež uz ātrumu, tāpēc dodu prom, bet atduros pret kļūdu. Atkal jāsāk viss no sākuma. Paspēju noķert un mazliet atrauties, kad atkal uztaisu kļūdu, kas šoreiz maksāja vairāk kā minūti, un tikai veiksmīgi izvēlēts variants garajā etapā ļauj noķert abus. Bet arī varianti šodien mani pievila. Tā vietā, lai skaisti apskrietu kalnu pa ceļu, es izvēlējos 35m kāpumu un pusi no tā noskriet vēl lejā. Uz pēdējiem kp neskrēju vairs tik ātri, bet tieši tur es zaudēju 2 vietas. Never give up!
8,5km, 1:04:23. 4. vieta.
Vispār, pētot Jāņa kartes no Zviedrijas čempionāta, gandrīz visas distances manā karšu arhīvā liekas nesamērīgi vienkāršas. Līmenis ir nesalīdzināms.
0 ?:
Ierakstīt komentāru