Pāriet uz galveno saturu

Darbadienās pēc 20:00

Ir pirmdienas vakars. Parasti šajā laikā es ieslēdzu SWH un klausos jauno mūziku Lielajā vakarā.
Tagad tas vairs nav (Vēljoprojām sēroju). Tā vietā vājprātīgi maldos tīmeklī, meklējot, kas palicis pāri no tā visa.

Šodien atgriezos vēlreiz pie vidējās distances kartes. Grafiki, splitlaiki un ceļa varianti mani veda uz augstu rezultāu. Tā nebūtu uzvara, bet par medaļu es būtu cīnījies. Es parasti neveiksmes aizmirstu ātri, bet šodien galvā tā kļūda sēdēja diezgan bieži. Varētu teikt, ka iedziļinājos tajās 6 minūtēs līdz katrai sekundei. Radās jaunas teorijas par to, kāpēc es vispār kļūdos, un kas būtu jādara lietas labā.

Meklēju komandu Tautas rogainingam.

Miera mūzika šovakar.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...