Pāriet uz galveno saturu

1/9 jau garām.

Pārdaugavas spēcīgākās skolas skolēniem piektdiena ir brīvdiena. Ir saulains darbadienas vidus, un es ņemos ar balto krāsu, rullēju to uz sienas. Un arī vakar bija tāda brīva diena, ko gan nevarētu teikt par agro rītu. Skolā jāierodas pirms astoņiem, melnbaltā formā un skaisti jāsmaida pedagogiem par godu. Pēc svinīgiem apsveikumiem un jandāliņiem klasēs dienas vidū D aizveda mani uz apslēptu izpētes laboratoriju Anatomikuma pagrabā. Apčolēju dažus mikroskopus, preperātus. Uzzināju, cik nopietni Latvijā iet zinātne uz priekšu. Un beigās vēl tika nofotogravēts mans mats 3000 reižu palielinājumā. Jāievieto savdabīgā fotogrāfija būs kādā albūmā.
Pēcpusdiena tika pavadīta Hospitāļu ielas dzīvoklītī, spēlējot primitīvas video spēles un graužot kokosriekstu.
Kad visi izklīda, pirmoreiz tikos ar dažiem cilvēkiem nepiespiestā vidē. Līdz pusnaktij klausījāmies ''strictly vinyl'' (nekādu cd, nekādu ipod, McBuku, ārējo hd, tikai 100% vinila skaņu plates) setu ILoveYou kafejnīcā TG izpildījumā. Kā man patīk tā mūzika.

Naktī pilsētā bija nepatīkami laikapstākļi. Sazināties ar citiem kadriem un visas vēlēšanās kkur piestāt pazuda līdz ar pamatīgu vēja brāzmu. Un tākā pāris nedēļas vēl jādzīvo daudzmaz prātīgi, uzmetu un aizbraucu.

Trešdien uzzināju pāris jaunus skaitļus: Mans ķermenis satur 41l ūdens, ; ādas laukums ir mazliet lielāks par 2,1 kvadrātmetru, un lai neko nedarītu man vajag 1750 kcal.

Starp citu, Šovasar notiks 40ā Glastonberija, un bļetes sāk tirgot svētdien. Tiesa gan, ka tās cena tuvojas 200Ls.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...