Pāriet uz galveno saturu

Pirmais snieks ieraudzīts sestdien 5:52

4 dienas no vietas istabu izmantoju tikai pārgulēšanai. 0:00 ierodos mājās un atlūztu pat neieslēdzot gaismu, un pāris minūtes pirms izbraukšanas uz skolu pamostos, lai tikai paspētu izbirstēt. Tāpēc arī virtuālajā pasaulē pabiju retāk.
Nedēļas vidū 2reiz baudīju skatuves mākslu. Un teātris ir vieta, kur, manuprāt, var netīšām satikt jebkuru. Uzreiz pazuda mazā rutīna, kas jau paspēja iestāties skolā. Ja Hamlets ar smiekliem un nepiespiestu gaisotni, tad Jaunais Rīgas teātris pacēla ar raksturīgo sajūtu sabiedrībā un etiķeti. Ir lietas, kas teātri padara par unikālu vietu arī ārpus zāles un skatuves. Un vēl divatā to pamanīt ir visvieglāk.

Nedēļas laikā tika veiktas dažādas izklaides ar 10. klases biologiem, jo šamējie tika kārtīgi pieradināti skolas dzīvei, kas dažreiz var likt izrunāt ~20 simbolu vārdus, dzert interesantus kokteiļus, piepumpēties nreizes un mērkt rokas dažādās dispersajās sistēmās. Biologu vārds izskanēja plaši, jo, M lietas noorganizēja ļoti augstā līmenī. Prieks par viņas entuziasmu, kas pēdējā laikā uzpeldējis no nekā.
Piektdienas vakarā gribēju dzirdēt ''Tu esi dinamīts'' dzīvajā, bet netīšām izlēmu tā vietā aizlaist uz studentu balli Saulkrastos. Apmēram zināju uz ko parakstos, bet viss bija daudz trakāk. Vispār pirmklasīgi noorganizēts pasākums, kur savu roku bija pielicis Robis. Viņš arī mūs uzaicināja. Jūrnieku stilā bija jāierodas, bet nezin kāpēc mans strīpainais krekls nevienam nešķita gana iederīgs. Lai nu kā, tā līdz galam neizballējos, jo bija lietas, kas negāja kopā. No rīta pamodos Polo (pēc 1,5h gara miega). Mazajā mašīnā bez manis gulēja vēl 3 cilvēki. Līdz šim brīdim man likās, ka tas nav fiziski nav iespējams. Apkārt viss balts. Jā, super, bet vienīgais, nenormāls aukstums. Un tālāk braukt negribas, jo labāk 5 stundas salt, nekā 5 gadus staigāt ar pasi kabatā. Tad nu atradām Saulkrastu centru, smējāmies par AG piedzīvojumiem un jaunajiem ieradumiem, dzērām tēju pie bērziņa (tā arī neuzinājām, vai rakstāms ar lielo vai mazo burtu).
Auksts sestdienas rīts ar milzu pārslām virs šosejas.

Tagad dzeru burkānu sulu un vandos pa ebay.

Iedvesmu drukāšanai ieguvu no L emuāra.
Ļoti augstu vērtēju viņas rakstīto.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...