Sigulda

Piektdien aizbraucu uz Tukumu. Pabraukājām pa tumšiem meža ceļiem, atradām vecu ozolu, apskatījām vai viss ir vietā. Vakaru pavadījām super mierīgi, ko nevarētu teikt par lielāko daļu manu draugu. Pirms gulētiešanas apēdām 3 maizes ar pamatīgu šķēli gaļas, jo Siguldas kalniem nepieciešama enerģija. Sestdienas rītā vēl mazliet kaloriju un dodam uz Siguldu, kurs norisinājās skarbākais Latvijas maratons. Daži jau pirms starta pamatīgi stresoja par neaizsniedzamu finišu 11 km distancē (1 aplis), bet es, lai kārtīgi izskrietos, pieteicos 22km (2 apļi). Trasē bija jāpievārē 11 Siguldas raksturīgās nogāzes (pilsētas trase, serpentīnceļš, gūtmaņalas un pilskalna kāpnes un vēl dažas). Man bija tā laime to visu izpildīt 2reiz. No WC izkāpu precīzi 10 minūtes pirms starta, un tad tika veikti pirmie soļi skriešus pēdējo 2 nedēļu laikā. Es jau nojautu, ka būs jācīnās ar sāpēm, kas parasti rodas, ja ilgi nav skriet. Starts pilsētas trases apakšā, un tā iespēja pirmos 400m veikt pa dubļaino trasi uz augšu. Arvis izcēla startu, es vairāk domāju par 2. apli un paliku kādas 30 vietas aiz viņa.

1. aplis: temps ir ātrs, līdzenajos pārskrējienos zaudēju pāris vietas, dubultā atgūstu uz pārliecinoši nenormālu skriešanu lejā no kalna (to iemācījos vasarā) un kāpumos apdzīšana praktiski nenotiek. Pēc 7 km mani apdzen Rihards Šneiders. Mums vienāda distance, bet Vinnijs lido! Kā bija gaidāms, temps nokritās, jo pēdējo nedēļu neskriešana darīja savu. Tagad jau vairāk koncentrējos uz distances pabeigšanu. 1. aplis(11 km) - 1:15. Nākamos 3 km jau skrēju mazliet ātrāk, bet tad notika negaidītais.

Iemetās krampis 1 kājas muskulī. Kādu kilometru noskrēju paciešot sāpes, bet krampis pletās plašumā, un pēc pusapļa jau kāju kustināšana nebija iespējama. Es apsēdos uz tilta pār Gauju margas, un cītīgi masēju muskuļus, lai varētu turpināt distanci. Zīmīgi, ka šajā brīdī atrados 400m no sacensību centra, un uz īsu brīdi galvā ienāca doma izstāties. ''NĒ!'' es sev pavēlēju, un pēc 5 minūšu pauzes skrēju tālāk, jo mērķis bija tikt līdz ēdināšanas punktam, kur iepriekšējā aplī biju noskatījis gardas marmalādes, konfektes, banānus un enerģijas dzērienus. 2-6 minūšu piespiedu apstāšanās bija jāveic ik pēc 400-700m, jo krampji netaisījās padoties. Tad, kad laimīgs stūmu mutē dažādus gardumu, atlicis bija samērā maz, un tajā brīdī es šo skrējienu izbaudīju pa īstam. Ar laiku biju atstrādājis tehniku, kā retāk apstāties un masēšanu veikt efektīvāk. Pēdējo kilometru varēju veikt bez apstājas, un finišējēju ar laiku 3h10min. Grupas līderi to izdarīja 2,5h.

Jutos gandarīt, ka pieveicu visu distanci.

Nezinu kāpēc, bet kājas vēl joprojām nav sākušas sāpēt.

Trase

DB bildes un atbalsts.