Pāriet uz galveno saturu

Talsu pauguraines kauss

Mērķis, lai aukstā svētdienas dienā brauktu uz Talsiem, bija iegūt 6. vietu Latvijas kausa rangā. Lai to panāktu, es nedrīkstēju uzvarētājam zaudēt vairāk par 10-12 minūtēm. Ja no rīta tas likās diezgan vienkārši, tad stundu pirms starta uzzināju, ka starta protokolā ir izmaiņas. Mazais K arī bija Talsos. Tas nozīmēja, ka katra kļūda var maksāt ļoti dārgi (īstenībā 3Ls par katru Magnēta kārtu nākamvasar).Pirms starta biju ļoti mierīgs un labi iesildījies. Uzdevums bija noskriet tempā, lai maksimāli maz laiku zaudētu uz kļūdām. Bet viss izgāzās jau pašā sākumā, kad uz 1.,2. kp atstāju 3 minūtes. Neliela panika liek pāris nākamos kp ņemt ar zināmu risku, lai atgūtu nokavēto. Distances vidusdaļā skrēju super piesardzīgi. Ļoti bieži skatījos kartē, izvēlējos drošākos variantus, un tas atmaksājās. Sacensības vēl interesantākas padarīja marķētais posms zem šosejas un distances beigu daļa jeb ''tricky-ending'' .Pie skatītāju kp veltīju pat vairākas sekundes, stāvot un uzmanīgi skatoties kartē. Pēdējie etapi bija ~200m gari, kas veda pa piepilsētu (pļavas, ceļi, mājas). Šeit noderēja ātra pielāgošanās pie pilsētas orientēšanās. pēc grafikiem izskatās, ka nemaz tik veikli ar to netiku galā, bet arī nepieļāvu kļūdu, kas dažiem rezultātā nozīmēja DQ.
Bet visvairāk man finišā interesēja K rezultāts.
Pie dēļa viegli nopūtos. Es zaudēju 9:59, un ar to pietika, lai iegūtu dārgos ranga punktus. Par to prieks visas dienas garumā.
6,8 km,
0:54:24,
8:06 min/km,
3. vieta.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...