''Ziniet, tik reti sanāk būt vienam
tā mēs tā dienas skrienam un skrienam
drīz taujāšu spogulim: kas tā par seju?''
Slinkums un nav laika, lai ieliktu drēbes skapī, lai uzklātu gultai pārvalku, lai aizbrauktu pēc māsas uz mūzikas skolu. Es mācos dubultvairāk kā pirms gada šajā laikā, un vistiešāk ķīmiju, bioloģiju. Tākā mājās praktiski papildus mācīties nav iespējams, nākamos 8 mēnešus apmeklēšu dažādus papildus kursus. Vēl meklēju arī informāciju par augstāko izglītību, uzņemšanas kritērijiem, budžeta vietām. Mana izvēle pašlaik noliecas uz medicīnu RSU. Tur tiek tikai katrs otrais, un nākamgad pat varbūt katrs trešais. Maniem sākuma rezultātiem šajā jomā ir jābūt augstiem, lai tiktu starp tiem pāris simtiem.
''tāpēc es ceļos
un eju''
Arvien biežāk sanāk tādi brīži, kad gribas uzsprāgt. Milzīgs daudzums informācijas tiek uzņemts īsā laikā, un tad tu mēģini to visu salikt kkur. Un loģiski padomāt tajā brīdī ir praktiski neiespējami. Kurnu vēl izprast maiņstrāvu. Fizika lohs!
Un arī ķīmija vairs kā rūpniecības nozare nešķiet pievilcīga pēc šīsdienas ekskursijas uz Grindeksu. Par baltu velti izrādīja laboratorijas un zāļu iegūšanas procesu no pašas vēstures. Netieši centās arī izdarīt izvēli mūsu vietā par nākotnes profesiju. Neko īpaši jaunu neuzzināju, un labākais, ko redzēju, bija vecais Ikarus, kas mūs vizināja pa pilsētu. Pārsteidza tā ierašanās pie skolas un neticami svaigā virsbūve. Šādu aparātu likās iespējams ieraudzīt tikai Ungārijā, kur šos brīnumus pārstāja ražot tikai pirms pāris gadiem. Prieks tādā braukt.
Tā Grindex ekskursija patiešām nav pievilcīga-pārāk gara un garlaicīga. Un patiesībā nekas interesants tur arī nenotiek!
AtbildētDzēstTas Ikaruss toč izskatās, kā tikko no rūpnīcas.. :o
AtbildētDzēst