Pāriet uz galveno saturu
Nogriezu matus. Plašāks attēls pavērās.

Tagad gan ir tā, ka brīvais laiks man tiek nogriezts pamatīgi, un kurš gan cits, ja ne es pats, ir vainīgs. Smieklīgi, bet to vien daru kā mācos, guļu un skrienu. Es vairs nevaru normāli ieplānot kkādas izklaides, neko nedarīšanu vai satikšanos. Vareni tracina. Un tad es aizdomājos, kas ir svarīgāks? Nē, nevar apvienot. No kkā būs jāatsakās. Stulbi, bet varbūt tieši šī skriešana visam pakaļ man kko iemācīs.

Kā būtu svinēt savu dzimšanas dienu pie okeāna?

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...