Pāriet uz galveno saturu

+0.5 C

Es nevaru lielīties ar augstu vidējo atzīmi. Man liecībā ir vairāki 5nieki. Es nevarētu teikt, ka ļoti centos izspiest no skolotāja visu. Neuzskatīju, ka 1. semestra vērtējums ir svarīgs, ko nevarētu teikt par gada atzīmi, tad gan es izmantošu visu 12 gadu pieredzi.
Otrdien bija pēdējais klases Zsvētku pasākums. Ikgadējā liecību pasniegšana, kūkas ēšana, tēja, atzinības, rājieni un dāvanas. Es arī sagatavoju dāvanas savām lēdijām. Sastiķēju 3 vienādas, pašdarinātas dāvanas, izmantojot ledusskapī atrasto kluci. Sievietes priecājās, novērtēja. Tas jau visvairāk sagādā prieku. Pēc skolas vadības izklaidēšanas aizvedu lēdijas uz pilsētas centru, kur glīti iestūmām suši. Tas gan nebija sen darīts. Vispār meitenes kā meitenes.
Tā kā nākamās 4 dienas ir brīvas, tad vajadzēja kkādu triecienplānu treniņiem. Laikam kko izdarīju nepareizi, jo šodien vēl joprojām nejūtos labi. Pēc manēžas nākamajā rītā 9:00 skriet garo nav īpaši patīkami, jo tomēr kkad ir jāatpūšas. Treniņiem zūd kvalitāte, ja cenšas pārkāpt elementāras robežas.
Pa dienu aizbraucu uz Milzkalnu. Sniga sniegs, slapš sniegs, +0.5C grādi, kalns izskatījās labi. Līdz brīdim, kad uzkāp uz dēļa un mēģināju paslīdēt uz priekšu. No sākuma vainoju slīdvirsmu, bet tad kļuva skaidrs, ka nekāds air&style šodien nesanāks sniegaparkā, jo tu vienkārši netiec līdz tramplīnam. Sniegs līp pie dēļa, viss bremzējas un knapi tiec līdz lejai. ''Nebūs!'' Visu vēl trakāku padarīja eļļa uz apģērba un sniegs, kas pil no pacēlāja sastāvdaļām. Jā, man nepatīk tas Latvijas slēpošanas kalnu bizness. Pēc 50 minūšu plunčāšanās driftojām atpakaļ uz Jūrmalu.
Pēc tam nogulēju 13 stundas tā vietā, lai ietu skriet. No rīta jutos kā brīvlaikā. Tagad jābrauc uz mežu pēc 3 eglēm un vēl jāsacep kalns ar piparkūkām.

Ziemassvētkos PBP dāvina UK x-mas top1 vs Instrumenti. Noklausies te!

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...