Pāriet uz galveno saturu
Biju treniņnometnē. Kā jau katru gadu Valmierā. Nevar saprast, vai izdarīju daudz vai maz. Bija aizraujoši un ne tik aizraujoši garie skrējieni, bija smieklīgi un vēl neiedomājami citāti no nometnes kuplākās paaudzes, bija elpu aizraujoši nobraucieni ar pūsli Baiļos, bija azartiska šī gada pēdējā stafete, kurā mana komanda pamanījās uzvarēt, bija pavirši un sarežģīti tehnikas treniņi, bija mūzika, bija ekspložens, kasabian un infinity kā motivācija disciplīnai, bija futbols vismaz 2h dienā, bija cepumi ar ūdeni, jo tas dažiem rad atkarību. Laikam pārāk slinkojām, jo no kopējā apjoma izpildījām tikai 2/5. Bet kopumā varu teikt, ka no jauniešu treniņnometnēm esmu veiksmīgi izaudzis. Tagad pašiem jāplāno, kā veiksmīgāk aizvadīt kvalitatīvus treniņus.
Pusnakts. Sanāk ka pēdējās 5h esmu pavadījis tīmeklī, ja neskaita tējas pauzes un somas izkrāmēšanu. Biju pamatīgi izslāpis pēc jaunākās informācijas mūzikā un draugu pierakstos.
Sniegs netrūkst. Trūkst ideju, kā to izmantot. Nekad nav labi.
Un man nav plāna gadu mijai. Kur un kā? Piedāvā, uzaicini vai iesaki, citādi puikas to vien dara, kā lielās ar etanola dzērieniem.

Šīvakara atklājums Royksopp jaunākais albūms Junior ar This Must Be It tituldziesmu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...