Pāriet uz galveno saturu

.. kad zeme ir sniega baltumā!

Es saņēmos. Tā vietā, lai pilsētas 2. skolā klausītos koncertu, vakarā par spīti aukstumam un vējam 106 minūtes noskrēju 19,5km. Es to pieskaitu pie vienu no skarbākajiem treniņiem, jo tikai lielveikals, kas gadījās pa ceļam, izglāba manus nagus brīdī, kad rokām sarkanā krāsa nomainījās uz dzelteno. Vēl neomulīgāku sajūtu radīja ceļa malā sēdošaiss cilvēks, kuru satiku arī atpakaļceļa, bet nu jau blakus viņam stāvēja daži supermario ar ožamā spirta pudelīti. Kopumā nebija tik traki, jo skrējiena playlistā tika iekļauti ZZ Top-Sharp Dressed Man un Whitesnake-Still Of The Night sacīkšu grāvēji, kuru mp3 faili nonāca mūsu rīcībā tikai pagāšnedēļ, pateicoties JT. Tie netika atklāti jau kopš septembra. Jā, un šonakt būs jāatkārto kkas līdzīgs.
Līdz ar pamatīgo sniegputeni arī jautrāka kļuvusi braukšana ar auto. Jau pirmajā dienā paspēju izbraukāties pa grāvjiem, un katrs pagrieziens tiek ņemts ar pieklājīgu sānslīdi. protams, ar fwd daudz panākt nevar, bet lietot ručņiku tagad sanāk daudz biežāk.
Nebija žēl 1,39 Ls, lai noskatītos NM. Gāju ar domu, ka skaņu celiņu būs gana piepildījuši ar solīto, bet jau filmas sākuma biju diezgan vīlies, kad manas mīļākās dziesmas skanēja vien dažas sekundes. Tā vietā lielāko daļu no 2h dzirdama bija garlaicīga filmas galvenā tēma. Nē, bet vispār nav jau ne vainas pašam stāstam.
Tagad, sēžot istabā 15 C grādu temperatūrā, domāju, ka rīt obligāti vajadzētu ieiet pirtī. Tas būtu tā labi. Citādi pārāk bieži sāk likties, ka esmu pieradis pie istabas temperatūras zem 20 C grādiem.

Deju mūzika. Istabā šovakar skan Pop Beats Poetry. Live @ POSITIVUS 17.07.09. Spied te, ja gribi to iegūt savā folderī.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...