Pāriet uz galveno saturu

* * *

Nu tas ir tā. No rīta pamostos, uzvāru tēju, kko apēdu - neviena nav. Aizeju treniņā, paēdu pusdienas, palasu informāciju - neviena joprojām nav. Stulbi skatos kastē, runājos ar kaķi, staigāju pa istabām - pilnīgs klusums. Lasu grāmatu līdz pusnaktij, sameklēju siltāko istabu, guļu gultā un saprotu, ka ir baisi iedomāties, cik vientuļi. Sākumā likās, ka tagad varēšu noapaļoties un laiks pietiks visam, bet nu ir klāt jaunas problēmas. Ir pagājušas tikai 3 dienas, un es slāpstu no sabiedrības. Bet nevarētu arī teikt, ka man nepatīk. Tā tas tagad kādu laiku būs, ja kāds mani neapciemos.
Nesarakstos, nevienam nezvanu, mūziku neklausos.
Interesanti no malas to iedomāties.

Komentāri

  1. Anonīms2010. gada 17. janvāris 21:36

    emo emo emo :D :D :D

    AtbildētDzēst
  2. Linda2010. gada 17. janvāris 22:33

    Hei!

    Pateicoties Tev, noskatījos (500) Days of Summer! :)
    Jauka filma.

    AtbildētDzēst
  3. Ance Foršā2010. gada 18. janvāris 12:27

    Muļīktis gan! Bet man jaunugan tā patīk pavadīt dienas, tā tik bieži bija Swe ! PATSTĀVĪBA! Padomā par sevi- tev nemaz nevar būt vientuļi! Un es ļoti, ļoti laprāt tevi apciemošu, paķeršu vēl kādu un būs pavisam super! Cheers!

    AtbildētDzēst
  4. Laila2010. gada 18. janvāris 20:11

    man arī patīk tā.. daudz laika taustiņiem un neviens netraucē..
    brauc ciemos, ja vientuļi.
    vai arī mēs ar Anci tiešām brauksim pie Tevis.
    (:

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
5 komentāri
Lasīt vairāk
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...
7 komentāri
Lasīt vairāk

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...
5 komentāri
Lasīt vairāk