Pāriet uz galveno saturu

* * *

Nu tas ir tā. No rīta pamostos, uzvāru tēju, kko apēdu - neviena nav. Aizeju treniņā, paēdu pusdienas, palasu informāciju - neviena joprojām nav. Stulbi skatos kastē, runājos ar kaķi, staigāju pa istabām - pilnīgs klusums. Lasu grāmatu līdz pusnaktij, sameklēju siltāko istabu, guļu gultā un saprotu, ka ir baisi iedomāties, cik vientuļi. Sākumā likās, ka tagad varēšu noapaļoties un laiks pietiks visam, bet nu ir klāt jaunas problēmas. Ir pagājušas tikai 3 dienas, un es slāpstu no sabiedrības. Bet nevarētu arī teikt, ka man nepatīk. Tā tas tagad kādu laiku būs, ja kāds mani neapciemos.
Nesarakstos, nevienam nezvanu, mūziku neklausos.
Interesanti no malas to iedomāties.

Komentāri

  1. Hei!

    Pateicoties Tev, noskatījos (500) Days of Summer! :)
    Jauka filma.

    AtbildētDzēst
  2. Muļīktis gan! Bet man jaunugan tā patīk pavadīt dienas, tā tik bieži bija Swe ! PATSTĀVĪBA! Padomā par sevi- tev nemaz nevar būt vientuļi! Un es ļoti, ļoti laprāt tevi apciemošu, paķeršu vēl kādu un būs pavisam super! Cheers!

    AtbildētDzēst
  3. man arī patīk tā.. daudz laika taustiņiem un neviens netraucē..
    brauc ciemos, ja vientuļi.
    vai arī mēs ar Anci tiešām brauksim pie Tevis.
    (:

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...