Ģimene no kalniem praktiski neko neatveda, izņemot krāmus no IKEA. Viss atkal ir tā kā pirms 10 dienām.
Atklāju, ka ir iespējams sadalīt nogulētās stundas. Naktī starp ceturdienu un piektdienu gultā vāļājos vairāk par 11h, bet piektdien pēc dejām un pokera tā pa īstam gulēju tikai 5h. Tātad vidēji 8h naktī. Un sestdien patiešām jutos izgulējies. Brīvdienā aizbraucu uz Junior o-meeting Ogrē, kur rīta treniņā 6km distancē pamatīgi izmīcījos pa sniegu. Patiesībā viens no labākajiem pēdējos mēnešos, jo apvienoja o-tehniku ar spēka treniņu dziļajā sniegā un Zilajos kalnos. Vakarā bija 3km sprinta distance ar kopējos startu, kurā jutos neticami labi. Orientēšanās distancē gan bija diezgan vienkārša. Vislielākais prieks, ka jūt rezultātu manēžā ieguldītajam darbam - ātrums ziemas vidū sniedzas līdz pagājušās sezonas top līmenim. Vakara sapulcē tika paziņots, ka federācija izlasei uz JWOC var sponsorēt tikai 3 dalībniekus. Reālu kandidātu ir 5-7. Tas ir tas, par ko es pēdējās dienas domāju visvairāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka brīnumi nenotiek un pat ar veiksmes palīdzību 3niekā man iekļūt ir grūti, lai neteiktu praktiski neiespējami. Jā, varētu teikt, ka es domāju pārāk pesimistiski, bet pašlaik man ir šāds skatījums uz to, un tas pamatīgi grauj motivāciju. Šodien skriet garo tā arī neaizgāju. Ķip, auksts ārā.
Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Ir jau arī citi mači.
AtbildētDzēstBČ, BJC un arī attiecībā uz JWOC vēl lietas var mainīties.
Domaaju, tas ka sponsorees tikai 3 daliibniekus bija jau skaidrs ne?
AtbildētDzēst...
Bet nu domaa taalaak- visaadi var dziivee iznaakt! nekas nav neiespeejams tikai cik loti gribaas...
ai, lai treneejas!