Apelsīnu ceļojums

Tas sākās jau pagāšnedēļ, kad fiksi pēc skolas metos uz RIX. Nepilnu stundu gaisā un tad sākās apmēram 6 ūber garlaicīgas stundas Skavstā. Izlasīju NewYorkTimes no vāka līdz vākam, bet visādi citādi skatījos griestos. Ap pusnakti nolaidos Bergamo, šeit jāpārlaiž nakts. Beigās pat sanāca kādas 4h gulēt, līdz sāka bļaustīties apsardze. No malas tas izskatās šādi.

Par pagaidām labāko telefona zvanu, kādu esmu saņēmis, es laikam jau izstāstīju.

Nākamajā rītā, izkāpjot no lidmašīnas Porto, man sejā jau ieblieza pamatīga saule un silts vējš. 3 lidojumi ar Ryanair mazāk kā 24 stundu laikā bija par daudz. Sajūtas nebija tās labākās. Pēc smalkām brokastīm pārģērbos un visas mantas atdevu glabāšanā, lai tikai ar telefonu un karti dotos uz pilsētu. Protams, es skrēju, nevis maksāju par metro. Laiks un kilometri tiešām pagāja ātri. Pa dienu ~4h noskrēju ap 35km. Pa vidu bija pusdienas un 2h pārtraukums IKEA. No sākuma bija jātiek cauri priekšpilsētām, un šī daļa neizcēlās ar neko īpašu. Kad tik pie okeāna, tad gan varēja griezt galvu uz riņķi. Vispār par to okeāna spēku es biju sajūsmā visvairāk. Lūk, te Edgars netālu no ūdens.

Pēc tam jau ieraudzīju arī palmas un vecpilsētu karstākajā laikā.

Gaisa temperatūra ap +15. Silts. Vakarā atbrauca arī gandrīz visi pārējie kluba biedri, un apmetāmies hostelī, par kuru jau pieminēju iepriekšējā rakstā. Nākamais rīts ievilkās. Es izvēlējos neiesaistīties ķibelēs, kas radās īrējot mašīnu. Pa to laiku centos nospert apelsīnus no maza dārza pilsētā. Baigi pievilina tie oranžie bumbuļi. Bet tas nevainagojās panākumiem. Pēc neliela geocaching viss jau bija apnicis. Dienas vidū tapa arī zīmīga bilde. Jāsaka, ka pašlaik ir silts un visi ir pārliecināti, ka tā tas būs arī turpmāk.

Par ceļu uz Portugal o-meeting sacensību centru bija pārliecināts tikai TomTom, kas mūs izvadāja pa fantastiskiem ciematiņiem gar piekrasti. Mēs neļaunojāmies, ka varēja izbraukt daudz taisnāk un ātrāk. Jo šajā brīdī es noplēsu savu pirmo apelsīnu no koka. Jā, apelsīnu koki Portugālē ir kā mums ābeles. Katrā pagalmā vismaz viens. Tad nu pa ceļam vairākkārt piestājām, lai ielasītu kādus apelsīnu.

Pa nakti ar lielāko daļu draugu gulēju uz hard floor. Viss bija skaisti, līdz norietēja saule. Temperatūra kritās dramatiski ātri un pusnaktī visi bija nosasaluši kā susliki. Šeit sākās jautrākā daļa. Dažs tā arī vairs neaizmiga, daži saspiedās ciešāk un gulēja čupā, daži tēloja, ka ir silti.

Šeit arī pagaidām lieku punktu. Turpināšu ar distanču analīzēm, kad būšu ieskanējis kartes.