Zelta distance

Es tomēr vēlos kko pastāstīt par nedēļas nogali.

Pēc atlidošanas nācās iespraukties Žetonu vakara mēģinājumu vilnī, kas nenācās viegli. Fiksi mani iemeta citā lomā, kurā līdz pēdējam brīdim īsti nesapratu, kas un kā man ir jādara. Piektdienas vakarā pacēlām šampanieša glāzes par vairākiem svētkiem un atkalredzēšanos. Un tas viss ievilkās līdz hokeja laikam. Visa sestdiena tika pavadīta Kongresu namā, varētu teikt, ka diena diezgan izmetama, jo neko vērtīgu neizdarīju bez mēģinājuma. Sanāca pa nakti labi izgulēties, lai nākamajā dienā spēks pietiktu gandrīz 24h. Tā kā man bija auto, paspēju pusotru stundu atkārtot ķīmiju kopā ar Lailu. Bija patiess prieks viņu redzēt.

Otrā Daugavas pusē jau pusdienlaikā sākās diezgan pamatīga rosība un stress Kongresu nama aizskatuvē, jo pat ģenerālmēģinājumā, pēc manām domām, daudz kas vēl turējās uz puņķiem. Un es vēl joprojām nesapratu, cik skaļi jātēlo, bet pašā uzvedumā visiem atnāca vaļā un emocijas nenorima līdz agram rītam. Pēc miljons fotografēšanām vareni labs bija after-party, ka nācās mašīnu atstāt līdz nākamajam vakaram. Daudz skaistu meiteņu, deju un ēdiena. Andrejsalas noliktava tika pārvērsta par deju grīdu, kuras DJ brīžiem mani kaitināja, bet principā labākā ballīte, kurā esmu bijis.

Pirmdiena brīva. Beidzot paskrēju, nokaunējos par naktīpastrādāto un paspēju paklausīties par tārpiem.

Music: lasot kādu tumšu blogu, ieraudzīju Coldplay-Swallowed In The Sea tekstu. Jau pāris reizes šovakar laižu uz riņķi.