Pāriet uz galveno saturu
Es tomēr vēlos kko pastāstīt par nedēļas nogali.
Pēc atlidošanas nācās iespraukties Žetonu vakara mēģinājumu vilnī, kas nenācās viegli. Fiksi mani iemeta citā lomā, kurā līdz pēdējam brīdim īsti nesapratu, kas un kā man ir jādara. Piektdienas vakarā pacēlām šampanieša glāzes par vairākiem svētkiem un atkalredzēšanos. Un tas viss ievilkās līdz hokeja laikam. Visa sestdiena tika pavadīta Kongresu namā, varētu teikt, ka diena diezgan izmetama, jo neko vērtīgu neizdarīju bez mēģinājuma. Sanāca pa nakti labi izgulēties, lai nākamajā dienā spēks pietiktu gandrīz 24h. Tā kā man bija auto, paspēju pusotru stundu atkārtot ķīmiju kopā ar Lailu. Bija patiess prieks viņu redzēt.
Otrā Daugavas pusē jau pusdienlaikā sākās diezgan pamatīga rosība un stress Kongresu nama aizskatuvē, jo pat ģenerālmēģinājumā, pēc manām domām, daudz kas vēl turējās uz puņķiem. Un es vēl joprojām nesapratu, cik skaļi jātēlo, bet pašā uzvedumā visiem atnāca vaļā un emocijas nenorima līdz agram rītam. Pēc miljons fotografēšanām vareni labs bija after-party, ka nācās mašīnu atstāt līdz nākamajam vakaram. Daudz skaistu meiteņu, deju un ēdiena. Andrejsalas noliktava tika pārvērsta par deju grīdu, kuras DJ brīžiem mani kaitināja, bet principā labākā ballīte, kurā esmu bijis.
Pirmdiena brīva. Beidzot paskrēju, nokaunējos par naktīpastrādāto un paspēju paklausīties par tārpiem.

Music: lasot kādu tumšu blogu, ieraudzīju Coldplay-Swallowed In The Sea tekstu. Jau pāris reizes šovakar laižu uz riņķi.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...