Liekas, ka manēžas treniņi kļūst arvien vieglāki. Vismaz pēdējās reizēs intensitāte iet tikai uz leju, bet varbūt tā vajag. Tā kā spēks vēl bija, tad piektdienas vakarā ieplānoju aizčāpot līdz vecpilsētai paklausīties Grēviņu. Pirms tam, protams, bija jāredz Sašas un L.Dārziņa meistarība TV ekrānā. Klasna! Pēc tā ar puikām paslidinājāmies pa Zepu, jo slidens līkums bez sānslīdes nav līkums.
Pēc stundas es jau biju siltumā un klausījos ar basiem un trokšņiem pārsātinātās dziesmās, kuras tā vien gribējās nosaukt par savējām, bet līdz dejām es netiku. Es pilnīgi, noteikti palaidu garām sākumu, jo lēdijas izpildījās no visas sirds. Un jā, tika svinētas Dārtas. Drīz vien meitenēm palika skumji (ir tāds brīdis), un nācās pamest jautrāko daļu, kas bija nepareizs lēmums. Nē, nu pastaiga pa vecpilsētu naktī nav nekas slikts, ja vien tā nepārvēršas par Cirku! Es nesaprotu, kāda tam visam bija jēga.
''Tas viss man aizmirsties liek.''
Jauna diena. Pāris stundas paslēpoju gar jūru klasikā, kā to dara ōmes. Bet bija tā vērts, jo pamatīgi izpūta smadzenes vieglais ziemeļu vējš. Trase pa kāpām arī interesanta. Bet lielākā daļa slēpotāju šodien bija Vecpiebalgā. Dienas otrā pusē tika izlemts, ka šovakar būs suši. Ar avokado, ar lasi, ar sieru, ar gurķi un suprise ar ķiplokiem. Varbūt iemetīšu bildes. Mazāk kā stundā pamatīga piramīda tika sarullēta, un, pēc bakstīšanās ar tiem kociņiem, uz rītu tika atstāts vairāk kā puse.
Jap, šovakar Prāta Vētra. Un tāda pamatīga.
''Tas ir Jubalts, Jubalts''
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!