Pāriet uz galveno saturu

apsīkums

No tā es jau sen baidījos. Pagājušajās dienās, atverot publicēšanas vietni, uzrakstu pāris teikumus, mazliet padomāju, daudz padomāju, kādu pusstundu padomāju un neko tā īsti neuzrakstu. Pārlasot secinu, ka tas nav publicitātes vērts. Šādi melnraksti krājas ciparu kaudzītē. Bet neko. Pēdējā laikā izklaidējos maz. Fokusēju tikai uz 2 galvenajām lietām šajā dzīves posmā. Varbūt tāpēc maz paliek laiks, lai apskatītos apkārt un novērtētu kaut ko. Uz jautājumu ''kas jauns?'' vispār ir grūti atbildēt. Jau kādu laiku nekas tāds super ievērības cienīgs nav noticis ar mani. Cenšos iekārtoties labā pozīcijā, lai sasniegtu pašreizējos mērķus, kas nu jau vairs nav ''long-term''. Radikālus lēmumus necenšos pieņemt. To manā vietā izdara kāds cits labs draugs. Dažbrīd es sāku domāt, ka orientēšanās manā dzīvē sāk aizņemt pārāk lielu vietu.
Bet ja par šodienu. Daudz noskrēju pa dienu, jo bija ļoti patīkami laikapstākļi un vajadzēja pievilkt klāt apjomu. Vēl iegrimu ķīmijā un krievu literatūrā. Noklausījos Dārtas ieteiktos albūmus no The XX un Florence and The Machine, un nav jau ne vainas. Bet pirmais, ko ikreiz noklausos ieslēdzot iTunes, The Big Pink - Velvet. Par dziesmu minēju jau sen, bet šķiet arī paši čaļi ir mana gada pirmo mēnešu nr.1!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...