Pāriet uz galveno saturu
Man jau likās, ka sen ar manu organismu nav nekas noticis ārkārtējs, izņemot nelielas pārpūles. Jau pirmdienas rīta sapratu, ka kaut kas tomēr ar imūnsistēmu nav kārtībā. Lielais vairums leikocītu beidzot dabūja pasvīst, jo kaut kāda mikroskopiska biokultūra paviesojās manā gļotādā, un ne jau ar saudzīgiem nodomiem. Bet pagaidām izskatās, ka ar visu tikuši galā apsveicami, jo par iesnām nekas tālāk gluži nav parādījies, izņemot nelielas galvas sāpes. Visu var atrisināt ar pastiprinātu devu šķidruma!
Neraugoties uz aizdomām par kādu spēcīgāku vīrusu, otrdienas vakarā aizplivināju uz Siguldu. Treniņā starp pārējiem jutos vājš, jo kājas pret kalnu sen nebija kustinātas un tas vīrus spieda miokardu strādāt pārlieku veikli. Jā, patiess prieks par uzaicinājumu piedalīties treniņā. Pēc tā šodien pēcpusdienā bija jāveic kļūdu labojums svētdienas distancei, kas tikai apstiprināja apvidus sarežģītības pakāpi, un beigās nosaucu šo vietu par jauno kluba mājas apvidu (līdzīgi kā hokeja klubiem mājas laukumi), kurā vajadzētu organizēt vairumu tehnikas treniņu.

Es domāju, ka pamanīji POSITIVUS jaunumu, komentārus tas neprasa. Tikai laikam būs jāsamierinās, ka vēl The Killers būtu par daudz Salacgrīvas kāpām un jāpriecājas jau par to pašu britu supergrupu, kas brauks uz mūsu zemi.
Rīt uz hoķi! Biļetes pērkam pie ieejas, tāpēc pus astoņos tiekamies tur!

MUSE - Feeling good.mp3

Komentāri

  1. Pa retam klejojot cari blogiem, pa retam palasu, kas šeit rakstīts. Un katru reizi vilsielāko prieku sagādā Tava mūzikas gaume. Priecājos!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...