Pāriet uz galveno saturu

Rīgas Kausu 2. diena

Visi zināja, ka šodien, iespējams, būs vissarežģītākā distance visā sezonā, tā tas arī bija. Vairāk kā puse no distances veda pa sīki izzīmētām reljefa formām, kas prasīja super orientēšanos. Taktika bija etapa sākumā skriet ātri virzienā, un tuvāk punktam meklēt piesaisti. Vispār plānam nebija nekāda vaina, līdz mans virziens vairs neturējās kopā un dažbrīd pazaudēju kontroli vispār. Līdzīgi kā vakar mani piemeklēja neveiksmes pie paša kp, pie 1. tas prasīja pat 20 sekundes. Tātad man ir palielas problēmas kp rajonā. Vairums kļūdu līdz 15. kp tika pieļautas tieši kartes nelasīšanas dēļ, gribējās ātrāk kustēties uz priekšu un cerēt, ka ''tuvāk pie kp kaut ko izdomāšu, jo virziens jau ir pareizs.'' Bet, protams, ka ne vienmēr tas strādā, principā tas strādā ļoti reti, bet kopumā ņemot līdz 15. kp kļūdas vēl bija ciešamas.
Kļūda uz 16. kp mani patiešām sadusmoja. Viss sākās jau ar nelielu pastaigāšanos pie 15. kp, izskrēju ar domu, ka nu viss tas murgs ir beidzies, un tagad jāspiež beigas. Pārskrienot pāri stigai visu vēl kontrolēju, arī dzelteno kontūru pamanīju, bet tad notika tas, ko laikam nekad nevarēšu izskaidrot. Iespējams, visu sajauca ōpji un lieki kp, vienkārši vairs nevarēju būt drošs par savu atrašanās vietu. Tas prasīja divas minūtes, lai pēc savdabīga zigzaga attaptos, ka vienkārši vajadzēja skriet tālāk. Šajā brīdī reāli saskumu. Kāpēc man cerēt par kkādu junioru izlasi, ja iepriekš distancē tik daudz minūtes atstāju tādās kļūdās, orientēšanās bija tuvu nožēlojamai. Distances beigās vajadzēja ātrumu, kura arī man vairs nebija. Pozitīvākā ziņa bija mans finišs, kurā burtiski izrāvu 3. vietu par 1 sekundi. Rēķinot kļūdās atstāto laiku, sanāk mazliet vairāk kā 6 minūtes. Bēdīgi!
Junioru rezultāti 5,6 km distancē:
Raivo K. 33:55 (nodrošināja vietu izlasē);
Andris K. 35:32;
Jānis T. 37:03;
Edgars L. 39:44, (+5:49), 7:04 min/km.

Nedrīkst padoties, jo pēc 2 nedēļām Saldū būs iespēja atspēlēties.

Vispār visu pēcpusdienu esmu iegrimis pārdomās par to, uz ko man īsti ir jācer šosezon, jo taču pirms pāris mēnešiem mērķēju ieskriet sešiniekā, kas būtu ļoti labi priekš manis, bet tagad gribas uzreiz tikt pašā virsotnē.
Ai!
Iešu labāk uzcept auzu cepumus, tas vismaz man sanāk perfekti.

Komentāri

  1. Es arī diezgan līdzīgi iekritu uz 15. un 16. Un tagad milzīga škrobe, jo izrādās, ka pie 14. biju grupas līderis- distancē gan tā galīgi nelikās :D

    Andris

    AtbildētDzēst
  2. Nenokar degunu! Ja esi strādājis, tas nepaliks bez rezultātiem!

    AtbildētDzēst
  3. Es piekrītu Lailai- darbs nepaliks bez rezultātiem! Tik turies!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...