Šodienas startam gatavojos visu iepriekšējo nedēļu. Neilgi pirms starta man tika uzticēts pēdējais etaps, jo mūsu cerība pēdējās dienas tēloja slimu. Pirms starta prognozēju, ka sešinieks šodien būtu ideāli, ņemot vērā komandas biedru nepārliecinošo runu par pašreizējos formu, likās, es vienīgais te iespringstu. Startu ZG neizcēla, diezgan paradzemi, ka finišēja viņs pirmā desmita beigās. Nezinu, kā noskrēja Jānis, bet mežā es iegāju kā 8. Man, kā pēdējam etapam, bija par nepilnu km garāka
distance. Jau izskrienot no K punkta mani noķēra JS, kurš daļēji ietekmēja manu variantu uz 2.kp. Kopā šajā etapā atstāju ap minūti, laužoties cauri zaļajam, nepamanot kp un apskrienot līkumu. Skrienot ārā no 4. kp sanāca pamatīgi izbrist pa purvu līdz jostai, kas patīkami atvēsināja, Visā distancē tā arī nevienu komandu, kura skrēja pirms manis, nesanāca satikt, bet, skrienot ārā no 7. kp, ieraudzīju 4 konkurentus aiz manis, tai skaitā OK Ziemeļkurzeme pārstāvi. 8. kp viņam bija neizdevīgāks farsts, tāpēc sanāca aizmukt. Kļūdu uz 11. kp pieļāvu tāpēc, ka skatījos nevis virzienu, bet centos paļauties uz kalnu. Šeit Zk pārstāvis bija jau klāt. Līdz skatītāju kp mazliet atrāvos. Pēc ūdens glāzes Jānis deva norādījumu ''skriet pa tiltu'', kas man pamatīgi ietaupīja spēkus distances beigās. Uz 15. kp bija jāšķērso Lorupes grava un pati upe, kas izvērtās par asu izjūtu slīdēšanu pa dubļainu nogāzi, un vispār dubļi šodien netrūka. Kp paņēmu ideāli, bet izcēlu kompānijai, kas skrēja aiz manis. Pēc 16. kp sākās duelis starp mani uz Zk dalībnieku. Uz Lorupes tilta bijām blakus, pēc atšķirīgajiem variantiem. Pēc 17. kp vēl turējos aizmugurē un taupīju spēkus. Šķērsojot lielo ceļu, gāju garām ar domu, ka ar šādu ātrumu pietiks, bet 18. kp paņēmu kkā pēc viņa. Pēdējā kp bija neliela aizķeršanās ar atzīmēšanos, kas Zk deva 2 s handikapu, bet finišs bija 190 m. Tagad gan spiedu ārā visu kā manēžā, ja sākumā vēl nekas nesanāca, tad pēdējos 50 metros bijām blakus un tad jau visu izšķīra māka rīkoties ar EMIT atzīmēšanās sistēmām. Neoficiālajos rezultātos rada, ka zaudēju 4 s, aculiecinieki stāsta, ka biju priekšā. Laikam nav tik svarīgi, jo cīņa bija par 8. vietu.
Kopumā biju apmierināts par savu veikumu arī pēc pieļautajām kļūdām, jo vairāk uztraucos par kalniem, kuri šodien padevās neticami labi.
Šodienas startam gatavojos visu iepriekšējo nedēļu. Neilgi pirms starta man tika uzticēts pēdējais etaps, jo mūsu cerība pēdējās dienas tēloja slimu. Pirms starta prognozēju, ka sešinieks šodien būtu ideāli, ņemot vērā komandas biedru nepārliecinošo runu par pašreizējos formu, likās, es vienīgais te iespringstu. Startu ZG neizcēla, diezgan paradzemi, ka finišēja viņs pirmā desmita beigās. Nezinu, kā noskrēja Jānis, bet mežā es iegāju kā 8. Man, kā pēdējam etapam, bija par nepilnu km garāka distance. Jau izskrienot no K punkta mani noķēra JS, kurš daļēji ietekmēja manu variantu uz 2.kp. Kopā šajā etapā atstāju ap minūti, laužoties cauri zaļajam, nepamanot kp un apskrienot līkumu. Skrienot ārā no 4. kp sanāca pamatīgi izbrist pa purvu līdz jostai, kas patīkami atvēsināja, Visā distancē tā arī nevienu komandu, kura skrēja pirms manis, nesanāca satikt, bet, skrienot ārā no 7. kp, ieraudzīju 4 konkurentus aiz manis, tai skaitā OK Ziemeļkurzeme pārstāvi. 8. kp viņam bija neizdevīgāks farsts, tāpēc sanāca aizmukt. Kļūdu uz 11. kp pieļāvu tāpēc, ka skatījos nevis virzienu, bet centos paļauties uz kalnu. Šeit Zk pārstāvis bija jau klāt. Līdz skatītāju kp mazliet atrāvos. Pēc ūdens glāzes Jānis deva norādījumu ''skriet pa tiltu'', kas man pamatīgi ietaupīja spēkus distances beigās. Uz 15. kp bija jāšķērso Lorupes grava un pati upe, kas izvērtās par asu izjūtu slīdēšanu pa dubļainu nogāzi, un vispār dubļi šodien netrūka. Kp paņēmu ideāli, bet izcēlu kompānijai, kas skrēja aiz manis. Pēc 16. kp sākās duelis starp mani uz Zk dalībnieku. Uz Lorupes tilta bijām blakus, pēc atšķirīgajiem variantiem. Pēc 17. kp vēl turējos aizmugurē un taupīju spēkus. Šķērsojot lielo ceļu, gāju garām ar domu, ka ar šādu ātrumu pietiks, bet 18. kp paņēmu kkā pēc viņa. Pēdējā kp bija neliela aizķeršanās ar atzīmēšanos, kas Zk deva 2 s handikapu, bet finišs bija 190 m. Tagad gan spiedu ārā visu kā manēžā, ja sākumā vēl nekas nesanāca, tad pēdējos 50 metros bijām blakus un tad jau visu izšķīra māka rīkoties ar EMIT atzīmēšanās sistēmām. Neoficiālajos rezultātos rada, ka zaudēju 4 s, aculiecinieki stāsta, ka biju priekšā. Laikam nav tik svarīgi, jo cīņa bija par 8. vietu. 
Kopumā biju apmierināts par savu veikumu arī pēc pieļautajām kļūdām, jo vairāk uztraucos par kalniem, kuri šodien padevās neticami labi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!