Pāriet uz galveno saturu

Maijsvētki

Brīvdienas sāku ar istabas atbrīvošanu no putekļu kārtas, tagad šeit praktiski spīd. Svētdien dienas gaišo laiku pavadīju Ogres apkaimē, tur gandrīz atbalstīju tēva komandu piedzīvojumu tūrē un izklaidēju mazus bērnus, piemēram, spēlējot florbolu pļavā, spēlējot futbolu uz batuta, kurš norobežots ar tīklu un cepot mandeļu kūku, kas ir jaunums manā pavārgrāmatā. Viss iepriekš nosauktais man likās nenormāli jautri, jo arī pirmo reizi šogad jutos kā vasarā. Un šodien biju laukos. Kārtīgi izvicinājos ar cirvi un pacilāju baļķus mežā, kas beidzot man izkustināja lielu daļu muskuļu grupas.
Ja par treniņiem, tad mazliet noslīdu no plāna. Pēc nepilnas nedēļas atsāksies izslēgšanas sacensības izlasei. Pēdējā laikā centos par to vispār nedomāt, lai neceltu lieku traci. Jau esmu ieplānojis pēc tam paņemt vairāku dienu pārtraukumu pilnīgi no visa kas saistīts ar karti vai vidējo ātrumu zem 10 min/km. Ne jau tāpēc, ka apnicis vai būtu noguris, bet es vienkārši esmu aizmirsis kā ir dzīvot bez šī sporta veida

Vakara songs: Passion Pit - Sleepyhead, Dārta pasvieda jau pasen, bet tā pa īstam noklausījos tikai šovakar. Piestāv šovakar. Saite

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...