Zobratā

Nē, nu piedodiet, ka pēdējās dienās Jūs neapdāvināju ar kādu ziņu. Es patiešām izbaudīju šīs 6 dienas bez globālā tīmekļa. Es minos ar velo. To nosauca par L&L velotripu. Tātad par dažiem zīmīgiem momentiem tajā.

Jāsāk ar to, ka pagājušā piektdiena pēc mēness kalendāra, kā māte teica, bija 29. diena - sliktāk nevar būt. Diena sākās ar to, ka viens manas ģimenes mājdzīvnieks atstiepa kātus agri no rīta, kas radīja dienai savdabīgu sākumu. Kļūme sanāca ar pulksteņa neievērošanu, kā dēļ sajaucu visu dienas plānu. Arī Arvis nokavēja vilcienu un brālis manu velosipēdu bija atstājis pie drauga, šajā brīdī man jau likās, ka būs jāpaliek mājās. Bet mājās bija vēl trakāk, jo izcēlās vairāki ģimenes konflikti par tēmu, kāpēc viņam garāks. Laimīgā kārtā vilcienā Rīga-Liepāja es iekšā tiku, un varēju uz pāris stundām atslābt. Pats velobrauciens sākās ar cauru riepu pasākuma organizatorei, jes! Paciešoties pāris stundiņas, diena beidzās mājīgā kempingā uz dienvidiem no Liepājas. Pirmajā dienā sākām ar braukšanu pa pludmali, kas diez gan ātri nomainīja 2. šķiras asfaltētus un grantētus ceļus. Spīdēja saule, tāpēc pavērām plikumus nedaudz plašāk, lai pieradinātu pie UV. Kompānija bija jautra, nezinu kāpēc, bet oriģināli un smieklīgi joki vienmēr cilvēkus vieno. Norakstīt tos laikam nav iespējams, jo vai nu saprotami tikai kontekstā, vai ir pārāk rupji. Arī šajā dienā neiztikām bez iznīcinātas riepas. Neforši bija, kad cauri smilšainiem ceļiem un pretīgām stigām stūmām, vilkām, ripojām uz Pāvilostu. Šajā brīdī grupā vienbalsīgi tika nolemts tālāk braukt tikai pa lielo šoseju. Nakšņojām Jūrkalnē, kur tika piedāvāta pirts un mazgāšanās aukstā ūdenī. Pēc saulrieta jaunajā pirtī arī iegāju, bet mazgāšanās bija ekstrēma. Nākamajā dienā bija jātiek līdz Ventspilij. Užavā uzkavējāmies uz ilgāku laiku. Šeit bija smieklīgi. Ventspilij izmocījām ātri cauri un nakšņojām Stladzenē. Jāpiebilst, ka gandrīz katru brīvo brīdi brauciena laikā izmantoju, lai ieskatītos līdzpaņemtajā ķīmijas grāmatā, jo pirms reģistrācijas nosolījos to cītīgi darīt. Katru brauciena vakaru skaistu padarīja grupas muzikālāko cilvēku dziesmu svētki. Kaut kas tāds man bija tikai sapņos rādījies. Mūzikas instrumenti aizņēma tik pat daudz vietas, cik teltis. Trešajā dienā dibens pārstāja sāpēt, pierada. Kruīzā ripinājām uz Kolku. Jā, mēs nekur neskrējām, nebija nekādi sportisti novākušies. Pa ceļam pieturējām pie dažām Lībiešu apmetnēm. Kolkā dzīvojām LU bio fak. studentu mājā. Mājas interjers bija fantastisks. Sienas no vienas sazīmētas, sarakstītas ar studentu baušļiem un pērlēm. Tā kā odi praktiski gribēja mūs dzīvus apēst un Laila kļuva par pilngadīgu sievieti, izvēlējāmies gulēt iekštelpās, tika lauzts viens no brauciena noteikumiem. Atkal tikām pirtī, un es atklāju peldsezonu jūrā, jo it kā pa tiem 300m, kas šķīra pirtiņu no jūras, nevar paspēt atdzist skrienot. Skrienot mazliet pārcentos un ielauzu pēdas kaulu uz akmentiņa, no kā reāli nobijos. Kaut arī nākamā diena tika prognozēta kā vissmagākā, gulēt aizgājām vēlu. Cēlāmies gausi, ko nevarētu teikt par odiem. Auksta CocaCola mūs izglāba, un plānā beigās kaut kā iekļāvāmies. Vēlreiz mēģinājām pabraukt gar jūru, kas pēcāk tika atzīta par pilnīgi nelietderīgu un nevajadzīgu izklaidi, kas bojā visus rādītājus. Lai līdz vakaram nonāktu Plieņciemā, vidējam ātrumam vajadzēa būt virs 20 km/h. To mums izdevās panākt ar komandas darbu braucot kolonā (kāpēc mums šī doma neienāca prātā ātrāk?). Laikapstākļi līdz pēdējai stundai bija ciešami, lietu nelija un saule dažreiz lutināja, bet fināls bija pati odziņa - lietus duša. Iespējams, šī iemesla dēļ finišs braucienam bija šeit nevis Jūrmalā. Mūs sagaidīja ar karaliskām vakariņām un Pasaules čempionātu futbolā.

5 dienas bez skriešanas, bet 349 km ar velo. Pēda atgāja un varēju izpildīt visu savu sagatavošanās posmu Jukolai. Par formu nevaru sūdzēties.

Nākamajā dienā pēc brauciena veiksmīgi uzrakstīju ķīmijas eksāmenu. Viss labi. Protams, kādus 5-9% būšu zaudējis, bet vairāk mani uztrauca tas, cik maz teorijas prasīja šī gada eksāmens. Dienas vidū varēju justies kā pārēji, kam skola beidzās krietni agrāk. Viss, tagad arī es esmu brīvs uz mēnesi, lai noapaļotos par nākamajiem pāris gadiem. Šo faktu vakarā atzīmēju Andrejsalā, kur notika Positivus festivāla ieskaņas pasākums. Spēlēja mūziku, paķēpājos ar krāsu, sarunāju visādas muļķības ar MĀ, pa skaisto skatījāmies pāri upei, vēroju Rīgas jaunatnes modes tendences un bezkaislīgi sveicināju neintersantus draugus.

Paklausies Local Natives jauno albūmu.