Kāpa 10

Smieklīgi, jo piektdienas agrā rītā cerētā Neoplāna autobusa vietā pieturā mūs sagaidīja klasisks Rīgas Satiksmes pilsētas zilais autobuss. Un jā, nereģistrējuši etalonu, grabinājām 3h uz Alūksnes rajonu. Šogad Latvijas lielākās orientēšanās sacensības, Kāpa 2010, norisinājās tieši tur. Pirms starta iesildījāmies ar vairākām zoles partijām. Kaut arī karstums bija pamatīgs, pirms starta veicu simbolisku iesildīšanos. 1. dienas distance bija tieši tik gara un interesanta, lai līdz pēdējam kp no orientēšanās nezaudētu prieku spēka izsīkuma dēļ. Apvidu un pašu distanci varētu pieskaitīt pie arī vienu no sezonas interesantākajiem, bet varbūt tas tāpēc, ka attieksme pret sacensībām šoreiz bija pavisam citādākā nekā ierasts Latvijas Kausā. Protams, pieļāvu nevienu vien sīku kļūdiņu distancē, kas kopā savāca ~ 5 minūtes, un tas pierādīja, kāpēc es skrienu šeit Kāpā, bet citi pasaules, eiropas čempionātā. Mans tehnikas skills bija neticami zems. Finišā tas viss izskatījās vēl trakāk, jo 8 km distances ātrākajam zaudēju 14 minūtes. Savā grupā uzrādīju 2. rezultātu. Bet vēlreiz pieminēšu, ka tieši orientēšanās šoreiz man sagādāja dadz vairāk prieka nekā ierasts. Vēlā pēcpusdienā iekārtojāmies sacensību centrā, kurš atradās uz salas Alūksnes ezerā. Ūdens bija pietiekami silts, tāpēc nekautrējāmies izmantot laiku lēkāšanai no laipiņas laikā, kad saule jau bija tuvu horizontam. Nakts pagāja salīdzinoši mierīgi, un tāpēc sestdienas rītā pirms starta jutos gatavs ātrai vidējai distancei. Bet jau uz pirmo kp es atstāju minūti tikai tāpēc, ka pārāk zemu novērtēju distanci. Tālākajā distancē centos nokavēto atgūt ar ātrumu, kas it kā izdevās, bet distances otrajā daļā ātrums samazinājās un sīkas kļūdiņas arī nāca klāt, kas finišā izskatījās pēc 3. rezultāta grupā un vairāk kā 2 minūšu zaudējumu kopvērtējumā līderim. Dienas otrajā daļā un līdz vēlai naktij telšu pilsētiņā bija svinības, kā katru gadu, kādam par daudz, kādam necik. Atmiņā palika izbrauciens ar pirmklasīgu mūsu džungļu drauga Daira BMW 528, bumbas sišana uz perfekta futbola laukuma tumsā ar zv, kluba pārstāvju sapulce par pagātni un nākotnes plāniem zem laternas, zipspuldze ar šņabi un California Girls. Tas viss neradīja nākamajā rīta labas sajūtas, bet līdz startam laikā tiku atšķirībā no Vakara Zvaigznes. Par garo distanci varētu teikt, ka visu laiku skrēju vienā, vidēji ātrā, tempā. Nebija nekādas baigās motivācijas cīnīties par uzvaru, jo atkal uz 1. kp atstāju minūti. Koncentrējos uz tīru distanci bez vēl kļūdām. Intereses pēc var ieskatīties manā ceļu izvēlē, bet vairāk komentārus nesniegšu, jo pat solītās distances beigu daļa pa pilsētu nebija tik interesantā, kā tika solīts. Pieminēšanas vērta ir pati karte un apvidus. 2003. gadā šeit norisinājās LČ stafetē. Tās bijas manas pirmās stafetes V12 grupā, un es skrēju pirmo etapu. Rezultātos redzams, ka iznācu kā līderis. Otrais etaps, DD, komandu atmeta mazliet atpakaļ, bet 3. etapā Oskars finiša taisnē izrāva sudrabu, apsteidzot konkurentus, arī tagadējo izlases līderi RK. Interesanti, ka grupā kopā bija 16 komandas. Vēl tagad atceros tās emocijas par savu pirmo Latvijas čempionāta medaļu. Neaizmirstami laiki.

Jāpiemin arī izcilā kompānija, kas noorganizēja tik labas brīvdienas. Interesantas lietas pastāstīja Anatolijs un Valters.

Rezultāti: 3. vieta kopvērtējumā, 2. vietai zaudējot 4 sekundes.