Pāriet uz galveno saturu

Mojito

Pēc slapja treniņa rīta netik agrumā Ropažos, kā jau lielākā daļa manu vienaudžu, aizstaigāju līdz kādai universitātei pārrakstīt ciparus un burtus no atestāta un apgalvojuma formā pavēstīt manu izvēli augstākajai izglītībai. Mana prioritāte, pēc sarunas ar leģendāro Mārtiņu Krūzi, kurš pabeidza manis izvēlēto programmu, es paliku pie Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās ķīmijas un Materiālzinātņu fakultātes piedāvātās bakalaura studiju programmas - Ķīmijas tehnoloģijas. MK teica: ''Nē, nu programma jau skaitās kruta, tikai uz to jau iet tikai kkādi ***'' Bet vai ta' es no tiem *** kkā atšķiros?

Nu labi, forši ir tas, ka tiešsaistē varu sekot līdzi savam rangam uz budžeta vietu, un pašalik izskatās, ka studēšana par Valsts līdzekļiem man ir praktiski garantēta, ko apstiprināja arī uzņemšanas komisija. Bet ko nu tur daudz par skolu, līdz tam vēl puse vasaras.

Šodien biju uz bilžu vakaru. Bildes no nedēļu veca kāpiena Monblānā. Skaisti, tur es neesmu bijis, bet jāpaspēj. Pēc tam divas stundas mācīju brāli braukt kā CSDD braukšanas eksāmenā pienākas. Vismaz tagad esmu par viņu mazliet pārliecinātāks, ka nebūs jāmaksā miljons Ls par atkārtotiem eksāmeniem.
Nedēļas nogales plāni. Uz austrumiem no mājām nebraukšu.


BBP ir kaitīgs cilvēka veselajam saprātam un veselībai.. To nevienam nenovēlu!*


*TG

Komentāri

  1. apsveicu, lielos burtus tu saliki NEPAREIZI
    laikam ir lietas, kas nemainās, vne?
    buch buch
    I.

    AtbildētDzēst
  2. neuztraucies, Vija tāpat tevi mīl. Vija mīl mūs visus.
    (bailīgi, ne? :D)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

NU, rauj vaļā!

Šī emuāra populārākās ziņas

[QUIZ!] Kas tas ir!?

Tas melnais augšā pa vidu Jāatbild ir obligāti!
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...