Klubu Stafetes

Es tam īsti nebiju gatavs, bet tiku iekļauts Ausekļa superkomandā, kurai šogad mērķis bija tikai viens - uzvarēt. Jau no paša rīta Latvijas centrālo rajonu pārklāja tumši mākoņi un pelēkas lietusgāzes. Pamatīgi būvētajā sacensību centrā ierados tieši uz startu. Man tika uzticēts 3., sešu kilometrus īsais, etaps vienatnē. Komanda cīņu līdz medaļām sāka no 11. vietas pēc pirmā no septiņiem etapiem, bet es mežā iegāju kā piektais, dažas sekundes aiz ceturtās vietas. Par distanci, sākumā bija gari, ātri un pārredzemi pārskrējieni pāri kartei, kas ļāva noķert ceturto komandu jau uz 2. kp. Zīmīgi, ka noķertais nebija neviens cits, kā A. Cāns, ar kuru kopā veicu lielāko daļu garās distances iepriekšējā nedēļas nogalē, Apē. Atpakaļ Trīsciemā, Līdz 1. skatītāju kp skrēju tik ātri, cik piedzītās kājas ļāva, ~ 10 sekundes aiz A.C. Pēc skatītāju kp. bija izdevība garajā etapā apdzīt, bet, uzskrienot uz negaidīta ceļa, ~ 10 sekundes nācās atzīt kļūdu, kuru pieļāvu rupji skrienot virzienā uz kalnu grēdu. Tuvojoties 2. skatītāju kp atkal centos spiest, bet nu bija skaidrs, ka gluži labākajā formā es šodien neesmu. Pēc 2. skatītāju kp situācija joprojām nemainījās, izņemot, skrienot uz pēdējo kp, pārspēju pats sevi uz nevajadzīgām sekundēm 15. Stafeti nodevu 5., turpat, kur bijām iepriekš. Tālāk sekoja līdzi jušana, atbalstīšana un stress. Vairākkārt komanda atradās 2. vietā, atpaliekot pavisam maz, bet pēdējā etapā Lielais M devās kā 4. Visa komanda ticēja, ka Mārtiņs Sirmais bez šaubām aizvedīs komadu līdz 1. vietai. Bet malziet pietrūka, mazāk kā minūte. Šogad 2. vieta. Vīlšanās.
Pēc finiša katrs komandas dalībnieks varēja pārdomāt, kur tika atstātas dārgās sekundes. Tā tas notiek.
Savā etapā uzrādīju tikai 7. ātrāko laiku, 6,4 km noskrienot 34:34, ar vidējo ātrumu  5:25min/km. Tas ir ātri, bet noteikti vajadzēja paskriet zem 5ām uz kili, kas nav nekas neiespējams.

Dienas laikā safilmēju pietiekami daudz meteriāla, tāpēc tuvākajās dienās būšu pabeidzis video atkārtojumu  mačam.