Laba

Sākās ar to, ka nedēļas nogalē noorganizēju biļetes uz lauku festivālu, kā man to gribētos saukt. Sākumā tas draudēja izvērsties par jau laimīgi aizmirstu jautrības iegūšanas veidu, bet tad veiksmīgi atradu vislabāko kompāniju pasākumam. Pirmajā vakarā noteikti gaidītākais bez nezprognozējamas improvizācijas Dzeleteno pastnieku izpildījumā bija Hospitāļu iela. Jāatzīst, ka pirmo reizi redzēju viņu uzstāšanos un patiesi ir iepatikusies grupa. Nākamajā dienā tamdēļ biju gatavs pirkt jaunu kreklu. Diena bija tik karsta, cik to solīja, un vienīgais, kas to izglāba, Gauja. Vakarpusē pēc kroketa tā vien prasījās izkustēties. Kārtīgi izdejojāmies pie The Ukrainians, kuri spēlēja vareni lustīgus gabalus, un, cik sapratu, kaut kāds sakars bija arī ar Sex Pistols. Vēl noskatījāmies Oranžas Brīvdienas, kuru dziesmās bija vairākas ļoti smieklīgas frāzes. Traki dejojama mūzika, bet pēc šī kājas vairs necēlās. Par festivālu jāsaka, ka ļoti demokrātisks kaut vai tāpēc, ka puse no grupas uzstāšanās laika aizņem sound chek, kurā tiek iesaistīta arī vietējā publika. Bet bija, bija vērts braukt. 

Pēc tam iesaistījos kluba laivu brauciena. Tā kā īsta līdera mūsu kompānijā nebija, tad viss brauciens notika diezgan lielā pašplūsmā. Piemēram, izbraucām mēs ar pieklājīgu 2 stundu nokavēšanos, bet noairējām par ~ 40% mazāk nekā plānots. Vispār nebija nemaz tik slikti. Cik dienā uz ūdens atpūtāmies, tik vakarā treniņā izlikām skrienot. Lai arī ēdienreizēs un pārtikas rezervēs valdīja haos, dzeramais ūdens pietrūka tikai pēdējai dienai. Par pašām laivām jāpriecājas, ka neuzplēsām uz kāda sēkļa, jo modrība bija diegan vāja. No plānotā maršruta veicām laikam tikai pusi, un bija arī pāris pamatoti iemesli. Piemēram, veiksme nepastāv!

Tagad esmu laimīgs mājas. Neko negribas plānot uz priekšu. Vasara pietiek.

Man iepatikās tā Soko ar I ll kill her. Pietiek ar vienu reizi.