Māsa Nakts

Visa vidusskola ir viena liela brīvdiena. Nopietni, ja nemācās fiziku. Pirms vairākiem mēnešiem, pēcpusdienā sēžot blakus Ievai, man jau likās, ka kaut ko es triju gadu laikā palaidu garām, un cerēju, ka sveikā bez tā varēšu izsprukt. Šodien cienījams docents man pierādīja pretējo. Arī vecākā Gelbja teiktais par 1. kursa elli neizklausījās iepriecinošs. Ar to es gribēju pateikt, ka kopš sākušās studija, daudzkārt lielāku daļu laika aizņem mācībām nekā biju pieradis. Un pats sliktākais, ka es vēl neesmu iemācījies no tā arī atslēgties, kad vajag.
Bet ja par izklaidēm, tad pagājušajā nedēļas nogalē bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem parakstījos uz divām ballītēm. Kad tad, ja ne tagad! Pirmā, piektdienas vakarā iesākās ar sālsmaizi pie Lauras N un beidzās pie Arēnas, kur straumēm studentu plūda iekšā un, kas pats svarīgākais, ārā ar dzēlīgām atsauksmēm par pasākumu, kas kļuva par iemeslu tomēr neapostīt arēnu no iekšpuse. Nākamajā dienā Ance aicināja draugus uz pilngadības atzīmēšanu. Līdz pat 4:00 rītā praktiski nebija garlaicīgi, izņemot kritiskos brīžus, kurus izglāba Toms. Spēlējām daudz dažādu spēļu, līdz noslēgumā elpojām gaisu zem zvaigznēm. Pēc tam trīs stundas aizvēru acis, lai kaut mazliet izrādītu cieņu komandai, kurā tiku iekļauts startam Tautas rogainingā. Tā ir tāda vairāku stundu (šogad 4h) orientēšanās kopā ar draugiem. Manā skatījumā rogainingu raksturo neizsīkstoša jautrība, noteikumu neievērošanas māksla, kāju nesaslapināšanas maratons, spriedze pēdējās 30-40 minūtēs, daudz ēdiena un saldumu jebkurā brīdī, fotografēšanās, citu komandu apsmiešana un izvēle distances plānošanā, kā pats svarīgākais, un, jā, bez īpašas iespringšanas šoreiz sanāca ļoti optimāls distances plānojums. Galvenais bija tikt līdz tuvākajam veikalam, kas ir tikpat svarīgi, cik kādu posmu veikt ar sabiedrisko transportu. Rezultātā no balvām atpalikām smieklīgi maz un uzrādījām 5. rezultātu jauktajā grupa. Komandas foto finišā:

Pieminēšanas vērtas bija arī atrakcijas pēc apbalvošanas. Rihards Š nodemonstrēja driving skilu ar savu pelēko T4. Visi pasažieri ieķērās drošības jostās, pedālis grīdā, rokmūzika skaļruņos un 90 km/h vidējais caur Juglu, protams, slalomā starp lēnajiem rīdzniekiem. Es neko tamlīdzīgu nemaz sapņos nevarētu izpildīt. Vesels karuselis bez maksas. Vēlāk centāmies pierunāt komandas uz negodīgu rīcību, piedāvājot pavest kādu gabaliņu. Smieklīgi, kad pēc durvju aiztaisīšanas atzinām, ka esam tiesneši. Paspējām arī garo un resno busiņu iesēdināt smilšainajās kāpās, kas laimīgā kārtā beidzās bez kārtības sargu iejaukšanās.Jautri ar Rihardu.

Tāda lūk nogale, no 72 stundām miegā pavadīju tikai desmito daļu.

Lekciju 5minūšu starpbrīžos paspēju noklausīties Florence And The Machines - Heavy In Your Arms.

Bet jāatzīmē, ka vakaros lasot pārsvarā fonā klausos svaigus un nedzirdētus albūmus. Pozitīvu iespaidu atstāja Ratatat - LP4 un Royksopp pirmspēdējā albūma Junior instrumentālais turpinājums - Senior. Ā jā, esmu dzirdējis arī pašreizējos pirktākos hītus popmūzikā. Un redzējis dramatiskākos videoklipus MTV. Varena industrija.